Скачать презентацию Veselības zinātņu maģistra studiju programma uzturzinātnē Studiju kurss Скачать презентацию Veselības zinātņu maģistra studiju programma uzturzinātnē Studiju kurss

b07d82946914d787462e726d3ce9512b.ppt

  • Количество слайдов: 43

Veselības zinātņu maģistra studiju programma uzturzinātnē Studiju kurss: Jaunā un ģenētiski modificētā pārtika ĢENĒTISKI Veselības zinātņu maģistra studiju programma uzturzinātnē Studiju kurss: Jaunā un ģenētiski modificētā pārtika ĢENĒTISKI MODIFICĒTĀ PĀRTIKA INDRIĶIS MUIŽNIEKS, Rīga, 2007. gada marts

ĢM PĀRTIKAS APRITES TIESISKĀ REGULĀCIJA PASAULĒ, EIROPAS SAVIENĪBĀ UN LATVIJĀ Tēmu apgūstot paredzēts: iepazīties ĢM PĀRTIKAS APRITES TIESISKĀ REGULĀCIJA PASAULĒ, EIROPAS SAVIENĪBĀ UN LATVIJĀ Tēmu apgūstot paredzēts: iepazīties ar ĢM izmantošanas tiesiskā regulējuma normu attīstību ASV un Eiropas Savienībā; apgūt tiesību aktu terminoloģiju, kas saistīta ar ĢM raksturojumu: ģenētiskā modifikācija; kontrolēta izmantošana; brīva izplatīšana, laišana tirgū; iepazīties ar svarīgākajām starptautiskajām konvencijām par ĢMO; atsvaidzināt zināšanas par ES tiesību aktu hierarhijas sistēmu; iepazīties ar jaunākajām ES regulām, vispirms regulu 1829/2003 un ar to saistītajiem tiesību aktiem, kas nosaka ĢM aprites principus; iepazīties ar Latvijas Ministru kabineta noteikumiem Nr 333 “Par ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu un apzinātu izplatīšanu vidē un tirgū, kā arī par monitoringa kārtību; iepazīties ar topošajiem likumdošanas aktiem Latvijā; noskaidrot atbildīgās institūcijas, kas ES un Latvijā pārrauga ĢMO apriti regulējošo tiesību aktu lietojumu.

ĢM REGULĒJOŠO TIESĪBU AKTU ATTĪSTĪBA PASAULĒ ASV 1973. gads, jūnijs – 170 vadošo zinātnieku ĢM REGULĒJOŠO TIESĪBU AKTU ATTĪSTĪBA PASAULĒ ASV 1973. gads, jūnijs – 170 vadošo zinātnieku aicinājums uz moratoriju gēnu inženierijas pētījumiem 1975. gads, februāris – Asilomaras konference, pirmie noteikumi par darbu ar ĢMO 1978. gads – RAC noteikumi par ĢMO izmantošanu ASV, IRC institūciju izveidošanās

Rio Deklarācija (1992) nosaka piesardzības principu vides aizsardzībā: Ja ir nopietna vai neatgriezeniska kaitējuma Rio Deklarācija (1992) nosaka piesardzības principu vides aizsardzībā: Ja ir nopietna vai neatgriezeniska kaitējuma draudi, zinātnes nespēju dot viennozīmīgus ieteikumus nedrīkst izmantot par iemeslu, lai atliktu ekonomiski pamatotus, vides degradāciju kavējošus darbus.

KARTAHENAS PROTOKOLS PAR BIOLOĢISKO DROŠĪBU, KAS PIEVIENOTS KONVENCIJAI PAR BIOLOĢISKO DAUDZVEIDĪBU Publicēts: Vēstnesis 22 KARTAHENAS PROTOKOLS PAR BIOLOĢISKO DROŠĪBU, KAS PIEVIENOTS KONVENCIJAI PAR BIOLOĢISKO DAUDZVEIDĪBU Publicēts: Vēstnesis 22 11. 02. 2004 Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: PAR KARTAHENAS PROTOKOLU PAR BIOLOĢISKO DROŠĪBU, KAS PIEVIENOTS KONVENCIJAI PAR BIOLOĢISKO DAUDZVEIDĪBU 1. pants. 2000. gada 29. janvāra Kartahenas protokols par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību (turpmāk –– Protokols), ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

KARTAHENAS PROTOKOLS Kartahēnas protokolu, jeb vienkārši sakot – Protokolu, parakstīja 2000. gada 29. janvārī, KARTAHENAS PROTOKOLS Kartahēnas protokolu, jeb vienkārši sakot – Protokolu, parakstīja 2000. gada 29. janvārī, jau agrāk, 1992. gada pieņemtās Bioloģiskās daudzveidības (t. s. Rio) konvencijas ietvaros. Tas stājās spēkā tikai 2003. gada 11. septembrī, 90 dienas pēc tam, kad to bija ratificējusi piecdesmitā dalībvalsts. 2004. gada jūnijā Protokolu ir parakstījuši 100 valstu pārstāvji. taču to vidū nav lielākie ĢMO audzētāji – ASV, Argentīna un Kanāda. Nav jau arī brīnums, jo atšķirībā no Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem, kuru pamatā ir princips, ka jebkuram ierobežojumam jābalstās uz „drošiem zinātniskiem pamatiem”, Protokols izmanto Rio deklarācijā noteikto piesardzības principu, kurš liedz rīkoties tad, ja pastāv zinātniski pamatojamas aizdomas par riska iespējām. Citiem vārdiem sakot, PTO noteikumi pieļauj ierobežojumus ĢM pārtikas eksportam un ĢMO izplatīšanai, ja ir pierādīts, ka tie var radīt kaitējumu, Kartagēnas protokols – tad ja nav pierādīts, ka tie ir nekaitīgi.

KARTAHENAS PROTOKOLS Atzīstot modernās biotehnoloģijas (gēnu inženierijas) potenciālo spēju uzlabot dažādu, arī saimnieciski nozīmīgu KARTAHENAS PROTOKOLS Atzīstot modernās biotehnoloģijas (gēnu inženierijas) potenciālo spēju uzlabot dažādu, arī saimnieciski nozīmīgu organismu īpašības, Protokola mērķis tomēr ir nepieļaut darudus dabas daudzveidībai, kurus, iespējams, spēj radīt dzīvi ĢM organismi (ĢMO). Protokols aicina visas to parakstījušās valstis izveidot Bioloģiskās drošības informācijas centrus (Biosafety Clearing House), lai savstarpēji apmainītos ar pieredzi, saskaņotu nacionālos likumus un noteikums un veicinātu protokola normu ieviešanu rīcībā ar ĢMO. Arī Latvijā ar Apvienoto Nāciju Vides Programmas atbalstu ir izveidots šāds informācijas apmaiņas centrs. Pusotru gadu ilgušais projekts „Latvijas Republikas nacionālās bioloģiskās drošības satvara sistēmas izveide”, kuru vadīja Dr. Jānis Ancāns beidzas šā gada jūlijā un tā rezultāti ir aplūkojami internetā http: // www. biosafety. lv Noteikts, ka katrā dalībvalstī jānozīmē atbildīgā institūcija un Nacionālais centrs, kas būtu atbildīgs par Kartahēnas protokola normu ieviešanu un ziņotu par notiekošo Starpvaldību komitejai, kura izveidota īpaši šim mērķim.

ES tiesību akti Eiropas Savienībā svarīgākie tiesību akti ir regulas, direktīvas un lēmumi. Terminu ES tiesību akti Eiropas Savienībā svarīgākie tiesību akti ir regulas, direktīvas un lēmumi. Terminu skaidrojums: regula - ir tiesību akts, kas uzliek saistības kopumā un ir tieši jāpiemēro visās dalībvalstīs; direktīva - ir tiesību akts, kas uzliek saistības dalībvalstīm attiecībā uz mērķiem, kas jāsasniedz, taču valstu varas iestādēm ir tiesības pašām izvēlēties līdzekļus šo mērķu sasniegšanai. Direktīvas dalībvalstis pārnes nacionālajā likumdošanā (Latvijā – likumi, Ministru kabineta noteikumi u. c. normatīvie akti); lēmums- ir tiesību akts, kas uzliek saistības tiem, kam tie adresēti. Lēmumi var būt adresēti visām dalībvalstīm, kādai atsevišķai dalībvalstij, arī uzņēmumiem vai privātpersonām.

ES tiesību akti par ĢMO 1990 ES DIREKTĪVA 219/92 - PAR ĢMO KONTROLĒTU IZMANTOŠANU ES tiesību akti par ĢMO 1990 ES DIREKTĪVA 219/92 - PAR ĢMO KONTROLĒTU IZMANTOŠANU ES DIREKTĪVA 220/92 PAR ĢMO IZPLATĪŠANU DABĀ • iepriekšējas atļaujas nepieciešamība un vides riska novērtējums pirms ĢM augu lauka izmēģinājumiem, rūpnieciskas audzēšanas vai pārdošanas; • obligāta marķēšana

ES tiesību akti par ĢMO 1997 Regula (EC) Nr 258/97 JAUNĀ PĀRTIKA, PIEDEVAS, BAGĀTINĀTĀJI ES tiesību akti par ĢMO 1997 Regula (EC) Nr 258/97 JAUNĀ PĀRTIKA, PIEDEVAS, BAGĀTINĀTĀJI Pienākums pirms laist tirgū produktus, kuriem nav pierādītas drošas izmantošanas vēstures sniegt pieteikumu un saņemt atļauju ES dalībvalstīs; Būtiskās atbilstības (substantial equivalence) princips Obligāta marķēšana

ES tiesību akti par ĢMO Regula (EC) Nr 258/97 prasa marķēt • produktus, kas ES tiesību akti par ĢMO Regula (EC) Nr 258/97 prasa marķēt • produktus, kas sastāv no vai satur ĢMO; • pārstrādātus no ĢMO iegūtus produktus, kuri nav ekvivalenti esošiem produktiem attiecībā uz to kompozīciju, barības vērtību vai paredzamo izmantošanu pārtikā; • produktus, kuri satur sastāvdaļas, kas var ietekmēt kādas iedzīvotāju daļas veselību; • produktus, kuri satur sastāvdaļas, kas var radīt ētiskas problēmas.

ES tiesību akti par ĢMO 1998 Regula (EC) No 1139/98 nosaka, ka ir atšķirība ES tiesību akti par ĢMO 1998 Regula (EC) No 1139/98 nosaka, ka ir atšķirība starp produktiem, kas satur ģenētiski modificētu DNS un no tās iegūtos proteīnus (nav DNS – nav marķējuma) 2000 Regula (EC) No 49/2000 nosaka 1% pieļaujamo robežkoncentrāciju ģenētiski modificētam materiālam, ja tiek pierādīts, ka tā klātbūtne produktā ir nejauša

ES tiesību akti par ĢMO Līdz 1998. g. atļaujas saņēma ap 10 ĢMO, lielākoties ES tiesību akti par ĢMO Līdz 1998. g. atļaujas saņēma ap 10 ĢMO, lielākoties tikai lietošanai pārtikā un lopbarībā, tomēr trīs Bt-kukurūzas šķirnes atļauj kultivēt. Nav komerciālas dabas izmantošana lauksaimniecībā izņemot ~30. 000 ha kukurūzas Spānijā Moratorijs 1998/1999 – 2002/2003 WTO un ASV spiediens Lielveikalos praktiski neatrast ĢM pārtiku 2/3 lielo pārtikas ražotāju un vairumtirgotāju turas pi ne-ĢMO politikas Pārdošanā lieli ĢM lopbarības krājumi (soja, kukurūzas lipeklis >15 Mio t) jāmarķē no 2004. g. 18. aprīļa, tomēr produkti, kas iegūti no ar šādu barību ēdinātiem dzīvniekiem, jāmarķē nav.

ES tiesību akti par ĢMO Direktīva 2001/18/EC Par ĢMO apzinātu izplatīšanu vidē aizstāj veco ES tiesību akti par ĢMO Direktīva 2001/18/EC Par ĢMO apzinātu izplatīšanu vidē aizstāj veco Direktīvu 90/220/EEC ar 2002. g. 17. 10. Prasa: • atrašanas un identificēšanas metožu aprakstu; • katra GMO individuālu izpēti; • atteikšanos no antibiotiku rezistences marķieru lietošanas; • moitoringu pēc komercializācijas sākšanās.

ĢMO un ĢM PĀRTIKAS APRITI ES REGULĒ: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EEK) Nr. ĢMO un ĢM PĀRTIKAS APRITI ES REGULĒ: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EEK) Nr. 258/97 (1997. gada 27. janvāris), kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un dzīvnieku barību Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1830/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētas pārtikas un barības izsekojamību un marķēšanu

JAUNĀKIE ES TIESĪBU AKTI PAR ĢM PĀRTIKU Regula (EC) No 1829/2003 Nosaka vienotas ES JAUNĀKIE ES TIESĪBU AKTI PAR ĢM PĀRTIKU Regula (EC) No 1829/2003 Nosaka vienotas ES normas ĢMO pārtikas un lopbarības izplatīšanas atļauju saņemšanai un iezīmē prasībasmarķēšanai. Lai varētu pretendēt uz atļauju izmantot pārtiku, kas sastāv no ĢMO, satur ĢMO komponentus vai ir iegūta no ĢMO, šī pārtika nedrīkst: (a) radīt nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību, dzīvnieku veselību vai vidi; (b) maldināt patērētāju; (c) atšķirties no pārtikas, kuru tā aizvietos, tādā mērā, ka tās standarta izmantošana radītu uztura problēmas patērētājam. ir paredzēta (c)differ from the food which it is intended to replace to such an extent that its normal consumption would be nutritionally disadvantageous for the consumer Regulation (EC) No 641/2004 on detailed rules for the implementation of Regulation (EC) No 1829/2003

JAUNĀKIE ES TIESĪBU AKTI PAR ĢM PĀRTIKU Eiropas Komisijas (EK) Regulas Nr. 1829/2003 mērķis JAUNĀKIE ES TIESĪBU AKTI PAR ĢM PĀRTIKU Eiropas Komisijas (EK) Regulas Nr. 1829/2003 mērķis ir harmonizēt valstu tiesību aktus, kas attiecās uz ĢM pārtiku un lopbarību. Tā nosaka ES valstīm vienotu atzīšanas procedūru un uzstāda prasības marķēšanai. ĢM pārtikas un lopbarības atzīšanas process iekļauj noteiktu prasību izpildi, lai novērstu iespējamos draudus cilvēka un dzīvnieku veselībai, kā arī apkārtējai videi. Marķēšanai jānodrošina patērētāju informētība, apzinātas izvēles iespējas. Atļaujas ietver arī priekšlikumus par ĢM produktu marķēšanu, jebkādiem ieteicamajiem ierobežojumiem to izmantošanā un lietošanā, ierosinājumus par uzraudzību un identificēšanas metodēm.

JAUNĀKIE ES TIESĪBU AKTI PAR ĢM PĀRTIKU Regula (EC) N° 1830/2003 Harmonizē ES dalībvalstu JAUNĀKIE ES TIESĪBU AKTI PAR ĢM PĀRTIKU Regula (EC) N° 1830/2003 Harmonizē ES dalībvalstu nacionālo likumdošanu par ĢMO izsekojamību un marķēšanu ĢMO, kurus tieši izmanto pārtikā un barībā, tiek apskatīti mazliet citā aspektā nekā citi ĢMO. šāda nostāja atbilst Kartahenas protokola principiem

JAUNĀKIE ES TIESĪBU AKTI PAR ĢM PĀRTIKU Prasības jaunajos tiesību aktos: - ĢM pārtikas JAUNĀKIE ES TIESĪBU AKTI PAR ĢM PĀRTIKU Prasības jaunajos tiesību aktos: - ĢM pārtikas un barības marķēšana neatkarīgi no tā, vai modificētais materiāls ir vai nav konstatējams (enzīmi, kas lietoti pārstrādē ir izņēmums), balstoties uz dokumentiem. - 0, 9 % slieksnis atļautiem vai arī vēl neatļautiem, bet jau izvērtētiem ĢMO (0 % citiem)

Jaunais ĢM pārtikas un barības marķēšanas noteikumos kopš 2004. g. aprīļa Jaunais ĢM pārtikas un barības marķēšanas noteikumos kopš 2004. g. aprīļa

JAUNĀKIE ES TIESĪBU AKTI PAR ĢM PĀRTIKU Regula 641/2004 • Nosaka Regulas 1829/2003 (5. JAUNĀKIE ES TIESĪBU AKTI PAR ĢM PĀRTIKU Regula 641/2004 • Nosaka Regulas 1829/2003 (5. 7. , 8. 8. , 17. 7. , 20. 8 un 47. 4 panti) ieviešanas pasākumus: - pieteikumu prasības jaunu ĢM pārtikas un lopbarības produktu novietošanai tirgū - pārejas perioda nosacījumus tehniski neizbēgamiem vai nejaušiem ĢM materiāla piemaisījumiem (attiecas uz ĢMO, kas saņēma pozitīvo riska vērtēšanas atzinumu (18. pants)) - paziņošanas kārtību apritē esošajiem ĢM pārtikas un lopbarības produktiem

Paraugu ņemšanas un analīzes metode (Regula 641/2004, 1. pielikums) • Kādā veidā iesniedzējs norāda Paraugu ņemšanas un analīzes metode (Regula 641/2004, 1. pielikums) • Kādā veidā iesniedzējs norāda informāciju par metodes validāciju? • Metodei jābūt attīstītai atbilstoši sekojošiem EN ISO standartiem: EN ISO 24276: 2002 -vispārīgās prasības (projekts) EN ISO 21571: 2002 - NS ekstrakcija (projekts) EN ISO 21570: 2002 - NS kvantitatīvā noteikšanas metode (projekts) EN ISO 21572: 2002 - proteīnu noteikšanas metodes (apstiprināts) EN ISO 21569: 2002 - NS kvalitatīvā noteikšanas metode (projekts)

JAUNĀKIE ES TIESĪBU AKTI PAR ĢM PĀRTIKU Regula 641/2004 - paziņošana Vispārīgas prasības: - JAUNĀKIE ES TIESĪBU AKTI PAR ĢM PĀRTIKU Regula 641/2004 - paziņošana Vispārīgas prasības: - Produkta nosaukums - Dokumenti, kas apliecina, ka produkts nerada risku cilvēka veselībai videi (peer review) - Konfidenciāla informācija - Noteikšanas metode (kontroles paraugi, references materiāli)

Regula 641/2004 (18. pants)- pārejas perioda nosacījumi- sarakstu izveide • ĢMO, kuriem EK publiski Regula 641/2004 (18. pants)- pārejas perioda nosacījumi- sarakstu izveide • ĢMO, kuriem EK publiski pieejamas noteikšanas metodes • EK nav pieejamas ĢMO noteikšanas metodes • Jebkura (kompetentā vai ieinteresētā) persona var informēt EK par ĢMO noteikšanas metodes pieejamību

 Regula 65/2004 • Nosaka prasības “unikālā identifikātora” (ĢMO burtu un ciparu kods, lai Regula 65/2004 • Nosaka prasības “unikālā identifikātora” (ĢMO burtu un ciparu kods, lai identificētu ĢMO “transformācijas gadījumu”) sistēmas izveidei • Pieteicējs izveido ĢMO kodu konsultējoties ar OECD Biotrack produktu datu bāzi, izveido ĢMO kodu • Eiropas Komisijai jāveido atbilstošs reģistrs un jāinformē Bioloģiskās drošības apmaiņas centrs (Biosafety Clearing House)

“Unikālā identifikatora” formāts “Unikālā identifikatora” formāts

Vides un ĢMO tiesību aktu sasaiste ES Vides tiesību attīstība Eiropas Savienībā: Ar Vienotā Vides un ĢMO tiesību aktu sasaiste ES Vides tiesību attīstība Eiropas Savienībā: Ar Vienotā Eiropas akta spēkā stāšanos 1987. gadā, EK līgumā iekļaujot 130. r, 130. s un 130. t pantu, radās tiesisks pamats ES rīcībai vides aizsardzības jomā. Ar Līguma par Eiropas Savienību parakstīšanu Māstrihtā 1992. gada 7. februārī šī rīcība ieguva patstāvīgas politikas statusu. Amsterdamas līgums, kas stājies spēkā 1999. gada 1. maijā, „pastiprināja minētās politikas prioritāro stāvokli, ieviešot principu, ka vides aizsardzības prasībām jābūt integrētām citās Eiropas Savienības politikas jomās

Vides un ĢMO tiesību aktu sasaiste ES Līguma 174. - 176. pants ir veltīts Vides un ĢMO tiesību aktu sasaiste ES Līguma 174. - 176. pants ir veltīts vides politikai. Par ES vides tiesību pamatprincipiem tiek uzskatīti: augsta līmeņa aizsardzības princips; piesardzības princips; preventīvas darbības princips; cēloņa princips; princips piesārņotājs maksā; drošības klauzulas princips. Viens no nozīmīgākajiem ES vides tiesību principiem, kas nav tieši minēts Līgumā, bet kura esību nosaka ES politika un dalībvalstu tiesību sistēmas ir vides informācijas pieejamības princips

ES un nacionālās likumdošanas sasaiste Apzinātās izplatīšanas direktīva 2001/18 approval, risk assessment, monitoring, withdrawal ES un nacionālās likumdošanas sasaiste Apzinātās izplatīšanas direktīva 2001/18 approval, risk assessment, monitoring, withdrawal and emergency plans filed tests (Part B) and commercialisation (Part C), general labelling provisions nacionālais ĢM likums Implementation of 2001/18 plus Good agricultural practice liability co-existence measures General legislation on civil liability Pārtikas un barības regula 1829/2003 Approval and labelling Izesekojamības un marķēšanas regula 1830/2003 Tiek izmantots bez adaptācijas

Latvijas Republikas tiesību akti Par vides aizsardzību 9. pants. Ministru kabineta kompetence vides aizsardzībā Latvijas Republikas tiesību akti Par vides aizsardzību 9. pants. Ministru kabineta kompetence vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā 14) nosaka ģenētiski modificētu organismu ierobežotas izmantošanas, apzinātas izplatīšanas vidē un tirgū, kā arī monitoringa kārtību; 17. 1 pants. Sabiedrības tiesības uz vides informāciju un šīs informācijas pieejamība Sabiedrībai ir tiesības saņemt no valsts institūcijām un pašvaldībām vides informāciju — jebkuru informāciju rakstiskā, vizuālā, audio, elektroniskā vai citā formātā par: 1) vides stāvokli, arī informāciju par ūdeni, gaisu, augsni, zemes dzīlēm, floru, faunu, dabas teritorijām un ainavām, bioloģisko daudzveidību, sugām un biotopiem un šo komponentu mijiedarbību, kā arī informāciju par ģenētiski modificētajiem organismiem;

Jaunie MK noteikumi Nr. 333 “Noteikumi par ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu un apzinātu Jaunie MK noteikumi Nr. 333 “Noteikumi par ģenētiski modificēto organismu ierobežotu izmantošanu un apzinātu izplatīšanu vidē un tirgū, kā arī par monitoringa kārtību”: pieņemti - 2004. gada 20. aprīlī publicēti - 2004. gada 1. maijā grozīti – 2006. gada 10. janvārī Spēku zaudējuši MK 2000. gada 19. septembra noteikumi Nr. 323 “Ģenētiski modificēto organismu izmantošanas un izplatīšanas kārtība” (ar grozījumiem 2002. gada 2. jūlija redakcijā)

DEFINĪCIJAS ĢENĒTISKI MODIFICĒTIE ORGANISMI Ģenētiski modificētie organismi ir bioloģiski objekti, kuri spēj vairoties un DEFINĪCIJAS ĢENĒTISKI MODIFICĒTIE ORGANISMI Ģenētiski modificētie organismi ir bioloģiski objekti, kuri spēj vairoties un izplatīt savu iedzimtības informāciju (arī mikroorganismi, ieskaitot vīrusus, viroīdus, dzīvnieku un augu šūnu kultūras), izņemot cilvēku, kurā ģenētiskais materiāls ir pārveidots citādā veidā, nekā tas notiek dabiski - dzimumvairošanās vai rekombinācijas rezultātā. Latvijas Republikas MK Noteikumi Nr. 333 20. 04. 2004

DEFINĪCIJAS ĢENĒTISKĀ MODIFIKĀCIJA 6. Organismu ģenētiskā modifikācija notiek, ja izmanto šādas modificēšanas metodes: 6. DEFINĪCIJAS ĢENĒTISKĀ MODIFIKĀCIJA 6. Organismu ģenētiskā modifikācija notiek, ja izmanto šādas modificēšanas metodes: 6. 1. nukleīnskābju rekombinācijas metodes, kas ietver jaunu ģenētiskā materiāla kombināciju veidošanu, ārpus organisma. . . ; 6. 2. metodes, kuras ietver iedzimtības materiāla tiešu ievadīšanu šūnās. . . ; 6. 3. . sapludinot divas vairākas šūnas no sistemātiski attālām organismu grupām un izmantojot paņēmienus, kas nav sastopami dabā. Latvijas Republikas MK Noteikumi Nr. 333 20. 04. 2004

Jaunajos noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no ES direktīvām: • Eiropas Parlamenta un Jaunajos noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no ES direktīvām: • Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīva 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē; • Eiropas Padomes 1990. gada 23. aprīļa Direktīva 90/219/EEK par ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežoto izmantošanu • Eiropas Padomes 1998. gada 26. oktobra Direktīva 98/81/EK, ar ko tiek izdarīti grozījumi Direktīvā 90/219/EEC par ģenētiski modificēto mikroorganismu ierobežotu izmantošanu

Noteikumi nosaka kārtību ģenētiski modificēto organismu vai to sastāvdaļu: • ierobežotajai izmantošanai; • apzinātai Noteikumi nosaka kārtību ģenētiski modificēto organismu vai to sastāvdaļu: • ierobežotajai izmantošanai; • apzinātai izplatīšanai vidē; • izplatīšanai tirgū un • tirdzniecībā izplatīto ģenētiski modificēto organismu monitoringam

Noteikumu saturs: I. Vispārīgie jautājumi II. Riska novērtējums, veicot darbības ar modificētajiem organismiem III. Noteikumu saturs: I. Vispārīgie jautājumi II. Riska novērtējums, veicot darbības ar modificētajiem organismiem III. Ģenētiski modificēto organismu ierobežotā izmantošana IV. Apzināta ģenētiski modificēto organismu izplatīšana vidē V. Ģenētiski modificēto organismu un tos saturošo produktu izplatīšana tirgū VI. Tirdzniecībā izplatīto ģenētiski modificēto organismu monitorings VII. Kontrole un uzraudzība VIII. Informācijas nodrošinājums IX. Noslēguma jautājumi

Jaunie noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl ES tieši piemērojamie tiesību akti (regulas) ĢMO un bioloģiskās Jaunie noteikumi piemērojami tiktāl, ciktāl ES tieši piemērojamie tiesību akti (regulas) ĢMO un bioloģiskās drošības jomā nenosaka savādāk

Vispārīgā shēma ĢMO izmantošanas pieteikumu iesniegšanai un atļauju izsniegšanai Vispārīgā shēma ĢMO izmantošanas pieteikumu iesniegšanai un atļauju izsniegšanai

Vispārīgie jautājumi • Lai veiktu darbības ar ģenētiski modificētiem organismiem, fiziska vai juridiska persona Vispārīgie jautājumi • Lai veiktu darbības ar ģenētiski modificētiem organismiem, fiziska vai juridiska persona (turpmāk - iesniedzējs) iesniedz iesniegumu PVD • Noteikumi nosaka detalizētu iesnieguma saturu (10. punkts). • PVD 90 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izsniedz iesniedzējam rakstisku atbildi, ja šajos noteikumos nav noteikts cits termiņš. Ja PVD ir pieprasījusi, lai iesniedzējs iesniegtu papildu informāciju, vai veikusi papildu konsultācijas, papildu informācijas sniegšanai vai konsultācijām nepieciešamais laiks netiek ieskaitīts minētajā termiņā. Sabiedrības aptaujas veikšanai un sabiedriskajai apspriešanai iesnieguma izskatīšanas termiņu var pagarināt ne vairāk kā par 30 dienām. (12. punkts)

 • Aizliegts bez attiecīgas atļaujas saņemšanas ierobežoti izmantot ģenētiski modificētos organismus atbilstoši trešajai • Aizliegts bez attiecīgas atļaujas saņemšanas ierobežoti izmantot ģenētiski modificētos organismus atbilstoši trešajai un ceturtajai drošības klasei, apzināti izplatīt vidē ģenētiski modificētos organismus un izplatīt ģenētiski modificētos organismus vai to sastāvdaļas saturošos produktus tirgū, ja Eiropas Savienības dalībvalstīs tie līdz šim nav izplatīti tirgū (13. punkts). • Atļaujas Latvijas Pārtikas centra ieteikuma izsniedz: - PVD - ģenētiski modificēto organismu ierobežotai izmantošanai; - Dabas aizsardzības pārvalde - ģenētiski modificēto organismu apzinātai izplatīšanai vidē; - PVD - Eiropas Savienības dalībvalstīs nereģistrētu ģenētiski modificēto organismu (izņemot pārtikas un dzīvnieku barības) izplatīšanai tirgū. (14. punkts) • Latvijas Pārtikas centrs nodrošina informācijas apmaiņu ar iesniedzēju, Eiropas Savienības dalībvalstīm un Eiropas Savienības Komisiju (15. punkts)

 • Izdevumus, kas saistīti ar iesnieguma ekspertīzi, sedz iesniedzējs, un samaksu par šiem • Izdevumus, kas saistīti ar iesnieguma ekspertīzi, sedz iesniedzējs, un samaksu par šiem pakalpojumiem saņem Latvijas Pārtikas centrs šādā apmērā: - par ģenētiski modificētu organismu ierobežotu izmantošanu atbilstoši trešajai un ceturtajai klasei - 1051, 30 latu (bez PVN); - par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē 1469, 40 latu (bez PVN); - par ģenētiski modificētu organismu izplatīšanu tirgū - 2425, 90 latu (bez PVN); - par šo noteikumu 12. punktā minēto padomes pieprasīto papildu informācijas ekspertīzi - 298, 64 latus (bez PVN). (18. punkts) • Ģenētiski modificēto organismu ierobežotas izmantošanas, apzinātas izplatīšanas vidē un izplatīšanas tirgū uzraudzību koordinē un patērētājus par ģenētiski modificēto organismu apriti informē padome (19. punkts)

Latvijas Pārtikas centrs nodrošina: • datu bāzes izveidošanu, kurā iekļauj šādu informāciju: - ģenētiski Latvijas Pārtikas centrs nodrošina: • datu bāzes izveidošanu, kurā iekļauj šādu informāciju: - ģenētiski modificēto organismu apzinātas izplatīšanas vietas saskaņā ar šo noteikumu IV nodaļu; - ģenētiski modificēto organismu audzēšanas vietas saskaņā ar šo noteikumu V nodaļu; • informācijas publicēšanu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" par Latvijā izsniegtajām atļaujām ģenētiski modificēto organismu ierobežotai izmantošanai, apzinātai izplatīšanai vidē un izplatīšanai tirgū, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstu tirgū izplatīto ģenētiski modificēto organismu vai to produktu sarakstu. Informāciju par Latvijā atzītiem ģenētiski modificētiem organismiem publicē divu nedēļu laikā pēc atļaujas izsniegšanas. Šo informāciju ievieto arī Latvijas Pārtikas centra mājas lapā internetā. (20. punkts)

Riska novērtējums, veicot darbības ar modificētajiem organismiem • Noteikumi nosaka: - risku palielinošus pamatfaktorus, Riska novērtējums, veicot darbības ar modificētajiem organismiem • Noteikumi nosaka: - risku palielinošus pamatfaktorus, kas jāņem vērā, iesniedzējam pirms iesnieguma iesniegšanas novērtējot ģenētiski modificēto organismu iespējamos draudus ekosistēmai (21. punkts); - riska novērtējuma galvenos posmus (22. punkts). • Novērtējot risku un sniedzot tā vērtējumu ģenētiski modificēto organismu ierobežotai izmantošanai jāņem vērā noteikumu 4. pielikumā minētie norādījumi (23. punkts). • Izvērtējot risku un sniedzot tā vērtējumu ģenētiski modificēto organismu apzinātai izplatīšanai vidē un izplatīšanai tirgū, jāņem vērā noteikumu 2. pielikumā minētie riska novērtējuma principi un noteikumu 3. pielikumā minētie norādījumi riska novērtējuma veikšanai (24. punkts).