Valsts atbildība starptautiskajās tiesībās 1
Lekcijas pārskats p p p Ievads Rīcības attiecīnāmība uz valsti Pārkāpums Attaisnojumi Reparācija Atbildības piemērošana 2
Ievads p p p Atbildības loma Vēsturiskā attīstība Starptautisko tiesību komisijas kodifikācija n n p 2001. gada “Panti par valstu atbildību par starptautiski prettiesisku rīcību”; Pantu statuss Valsts atbildība kā sekundārās normas n n kādos gadījumos primāro normu pārkāpums rada atbildību; kādas ir atbildības sekas 3
Vispārējie principi 1. pants Valts atbildība par tās starptautiski prettiesisko rīcību Katra valsts starptautiski prettiesiska rīcība izraisa šīs valsts starptautisko atbildību. n Chorzow Rūpnīcas lieta (Pastāvīgā tiesa 1927. g. ) 2. pants Valsts starptautiski prettiesiskas rīcības elementi Valsts rīcība ir starptautiski prettiesiska, kad rīcība, kas izpaužas darbībā vai bezdarbībā: (a) Ir attiecināma uz valsti saskaņā ar starptautiskajām tiesībām; un (b) Veido valsts starptautiska pienākuma pārkāpumu. 4
Attiecināmība - pārskats p p p p 4. p. , valsts orgānu rīcība 5. p. , personas ar valsts varas pilnvarām 6. p. , citas valsts orgāni 7. p. , (ultra vires) valsts orgāns pārsniedz pilnvaras 8. p. , vadība vai kontrole 9. p. , valsts varas neesamība 10. p. , sacelšanās vai citas kustības rīcība 11. p. , atzīta un pieņemta darbība 5
4. p. , valsts orgānu rīcība 4. pants Valsts orgānu rīcība 1. Jebkura valsts orgāna rīcība ir uzskatāma par valsts rīcību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, neatkarīgi no tā vai orgāns īsteno likumdošanas, izpildvaras, tiesu vai jebkuras citas funkcijas, vienalga kādu vietu tas ieņem valsts struktūrā un vai tas ir valsts centrālās valdības vai reģionālas vienības orgāns. 2. Par orgānu ir uzskatāma jebkura persona vai veidojums, kam ir šāds statuss saskaņā ar valsts iekšējām tiesībām. 6
4. p. , valsts orgānu rīcība p “neatkarīgi no tā vai orgāns īsteno likumdošanas, izpildvaras, tiesu vai jebkuras citas funkcijas” n p Rainbow Warrior; ELSI “vienalga kādu vietu tas ieņem valsts struktūrā” n Prezidents; kareivis; referents ministrijā p “valsts centrālās valdības vai reģionālas vienības orgāns” p Valsts vienotības princips 7
5. p. , personas vai vienības ar valsts varas pilnvarām 5. pants Personu vai vienību, kuras realizē valsts varas pilnvaras, rīcība Personas vai vienības, kuras nav valsts orgāns atbilstoši 4. pantam, bet kuru attiecīgās valsts likums pilnvaro realizēt valstisku pilnvaru elementus, rīcība ir uzskatāma par šīs valsts rīcību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ar nosacījumu, ka persona vai vienība konkrētajā gadījumā rīkojas šādā kapacitātē. 8
6. p. , valsts orgānu rīcība citas valsts pārziņā 6. pants Orgāna, ko valsts nodevusi citas valsts pārziņā, rīcība ir uzskatāma par nodevušās valsts rīcību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ja orgāns rīkojas realizējot tās valsts, kuras pārziņā tas nodots, valstisku pilnvaru elementus. 9
7. p. , pilnvaru pārsniegšana vai rīcība pretēji norādījumiem 7. pants pilnvaru pārsniegšana vai rīcība pretēji norādījumiem Valsts orgāna vai arī personas vai vienības ar valsts varas pilnvaru elementiem rīcība ir uzskatāma par valsts rīcību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ja orgāns persona vai vienība rīkojas šādā kapacitātē, pat, ja tā pārsniedz savas pilnvaras vai rīkojas pretēji norādījumiem. p Youmans prasība, (ASV pret Meksiku), ASV-Meksikas prasījumu komisija (1926). 10
8. p. , valsts vadīta vai kontrolēta rīcība 8. pants valsts vadīta vai kontrolēta rīcība Personas vai personu grupas rīcība ir uzskatāma par valsts rīcību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ja persona vai personu grupa faktiski rīkojas saskaņā ar valsts instrukcijām vai arī ir valsts vadīta vai kontrolēta, veicot attiecīgo rīcību. p p De facto saikne “Efektīva” vai “vispārēja” kontrole n n n Nikaragvas lieta (Nikaragva pret ASV) (ANO ST) Tadič lieta (Dienvidslāvijas tribunāls) Genocīda lieta (Bosnija pret Serbiju) (ANO ST) 11
8. p. , valsts vadīta vai kontrolēta rīcība – Nikaragvas lieta p ANO ST: “United States participation, even if preponderant or decisive, in the financing, organizing, training, supplying and equipping of the contras, the selection of its military or paramilitary targets, and the planning of the whole of its operation, is still insufficient in itself, [. . ] for the purpose of attributing to the United States the acts committed by the contras [. . ] All the forms of United States participation mentioned above, and even the general control by the respondent State over a force with a high degree of dependency on it, would not in themselves mean, without further evidence, that the United States directed or enforced the perpetration of the acts contrary to human rights and humanitarian law alleged by the applicant State. Such acts could well be committed by members of the contras without the control of the United States. For this conduct to give rise to legal responsibility of the United States, it would in principle have to be proved that State had effective control of the military or paramilitary operations in the course of which the alleged violations were committed. ” (para. 115). Military and Paramilitary Activities in and Against Nicaragua (Nicaragua v United States of America), ICJ Reports, 1986. 12
8. p. , valsts vadīta vai kontrolēta rīcība – Tadič lieta p Dienvidslāvijas tribunāls: “States are not allowed on the one hand to act de facto through individuals and on the other to disassociate themselves from such conduct when these individuals breach international law. The requirement of international law for the attribution to States of acts performed by private individuals is that the State exercises control over the individuals. The degree of control may, however, vary according to the factual circumstances of each case. The Appeals Chamber fails to see why in each and every circumstance international law should require a high threshold for the test of control. Rather, various situations may be distinguished. ” (para. 117). Prosecutor v. Tadic, ICTY, Case No. IT-94 A-A, Appeals Chamber, 15 July 1999, 38 ILM 1581 (1999) 13
8. p. , valsts vadīta vai kontrolēta rīcība – Genocīda lieta p ANO ST: “The “overall control” test has the major drawback of broadening the scope of State responsibility well beyond the fundamental principle governing the law of international responsibility: a State is responsible only for its own conduct, that is to say the conduct of persons acting, on whatever basis, on its behalf. That is true of acts carried out by its official organs, and also by persons or entities which are not formally recognized as official organs under internal law but which must nevertheless be equated with State organs because they are in a relationship of complete dependence on the State. Apart from these cases, a State’s responsibility can be incurred for acts committed by persons or groups of persons [. . ] only if, [. . ] they are attributable to it under the rule of customary international law reflected in Article 8 [. . ]. This is so where an organ of the State gave the instructions or provided the direction pursuant to which the perpetrators of the wrongful acted or where it exercised effective control over the action during which the wrong was committed. In this regard the “overall control” test is unsuitable, for it stretches too far, almost to breaking point, the connection which must exist between the conduct of a State’s organs and its international responsibility. ” The Application of the Convention on the Prevention and Punishment of the Crime of Genocide (Bosnia and Herzegovina v. Serbia and Montenegro), Judgment of February 26, 2007 14
Citi attiecināmības pamati p p p 9. p. , valsts varas neesamība 10. p. , sacelšanās vai citas kustības 11. p. , atzīta un pieņemta darbība 15
Pārkāpums p p STK pantu 12 -15. p Vai pastāv pārkāpums? n n p pārkāpums laikā: a) b) p p atbilde primārajās nevis sekundārajās (valsts atbildības) normās Rīcības un rezultāta pienākumi tūlītējs pārkāpums ilgstošs pārkāpums Kompozīta rīcība Kaitējums, vaina, cēloņsakarība 16
Apstākļi, kas izslēdz prettiesiskumu p p Valsts piekrišana (20. pants) Pašaizsardzība (21. pants) n p p p Pretpasākumi (22. pants) Force majeure (23. pants) Briesmas dzīvībai (24. pants) n p p Rainbow Warrior Galējā nepieciešamība (25. pants) n p Sienas lieta, Gabcikovo, Caroline incidents; Prettiesikums netiek izslēgts, ja darbības pārkāpj jus cogens (26. pants) Pienākums atlīdzināt zaudējumus (tikai pie force majeure, briesmām dzīvībai, galējās nepieciešamības) 17
Pašaizsardzība: ANO ST konsultatīvais atzinums Sienas lietā (2004) 18
19
20
Pašaizsardzība: ANO ST konsultatīvais atzinums Sienas lietā (2004) p p Izrēla ‘the fence is a measure wholly consistent with the right of States to self-defence enshrined in Article 51 of the Charter […] [SC resolutions] have clearly recognized the right of States to use force in self-defence against terrorist attacks. ’ ANO ST: ‘Article 51 of the Charter. . . recognizes the existence of an inherent right of self-defence in the case of armed attack by one State against another State. However, Israel does not claim that the attacks against it are imputable to a foreign State. The Court also notes that Israel exercises control in the Occupied Palestinian Territory and that, as Israel itself states, the threat which it regards as justifying the construction of the wall originates within, and not outside, that territory. ’ 21
Starptautiskās atbildības saturs (28. -33. p. ) 1) 2) 3) 4) 5) Pienākums pārtraukt prettiesiskās darbības Pienākums turpināt pildīt saistības Pienākums neatsākt prettiesisko darbību Reparācijas pienākums Neiespējamība aizbildināties ar nacionālajām tiesībām 22
Reparācija (34. -39. p. ) p p p Restitūcija – iepriekšējā stāvokļa atjaunošana Kompensācija Satisfakcija Procenti Nosakot atlīdzības apmēru, jāņem vērā arī cietušo tīša darbība vai bezdarbība vai nolaidība. 23
Atbildības piemērošana (42 -48. p. , ) p - Cietusī valsts var prasīt atbildību, ja: pārkāpta individuāla saistība pret šo valsti; pārkāpta saistība pret valstu grupu vai starptautisko sabiedrību kopumā, t. sk. cietušo valsti un a) pārkāpums ir ietekmējis cietušo valsti; b) pārkāpumam ir tāds raksturs, kas radikāli maina visu to valstu stāvokli, pret kurām saistība ir spēkā, attiecībā uz šīs saistības turpmāko izpildi. (42. p. ) 24
Prasību pieļaujamība p p Cietušajai valstij jāinformē pārkāpējvalsts par savu prasību. (43. p. ) Prasība nav pieļaujama, ja - nav ievērotas noras par prasību valstspiederību; - nav izsmelti vietējie tiesību aizsardzības līdzekļi. (44. p. ) Atbildību var prasīt arī valsts, kura nav cietusī, ja: (a) pārkāptais pienākums ir pret valstu grupu un aizsargā grupas kopēju interesi; (b) pienākums ir pret starptautisko sabiedrību kopumā Valsts kura nav cietusī var prasīt tikai: (a) Pārkāpuma pārtraukšanu un garantijas pārkāpuma neatkārtošanai; (b) Reparaācijas sniegšanu cietušajai valstij 25
Starptautisko organizāciju atbildība p Starptautisko tiesību komisijas pantu projekts par starptautisko organizāciju atbildību. n Īpašā ziņotāja Giorgio Gaja septītais ziņojums (2009) 26
Semināram: p p STK panti par valstu atbildību P. Allott: State Responsibility and Unmaking of International Law. 27
Скачать презентацию Valsts atbildība starptautiskajās tiesībās 1 Lekcijas pārskats
58762185f70327250fc7e09f9aaaaf05.ppt