Презентация pedagogika da me Todika-last

Скачать презентацию  pedagogika da me Todika-last Скачать презентацию pedagogika da me Todika-last

pedagogika_da_me_todika-last.ppt

  • Размер: 93.5 Кб
  • Количество слайдов: 26

Описание презентации Презентация pedagogika da me Todika-last по слайдам

  pedagogika da me. Todika 2007 pedagogika da me. Todika

  pedagogika ber. Znuli sityvaa da Sedgeba ori sityvisagan  paid – bav. Svi pedagogika ber. Znuli sityvaa da Sedgeba ori sityvisagan paid – bav. Svi agogos – tareba Zvel saber. Zne. TSi paidagogo iyo mona, romelic mona. Tmflobelis Svils atarebda skola. Si. (maswavlebeli – didaskalos didaskali, sityvidan didasko – me vaswavli )

  d. Res: pedagogi – bav. Svis a. Rmzrdeli, maswavlebeli pedagogika – mecniereba  a. d. Res: pedagogi – bav. Svis a. Rmzrdeli, maswavlebeli pedagogika – mecniereba a. Rzrdis Sesaxeb a. Rzrda – pirovnebis formireba evropa. Si — pedagogika – pedagogic , a. Rrzdis mecniereba — erziehungwissenschaft amerika. Si — gana. Tleba – education a. Rzrda – britane. TSi – bring up, amerika. Si – raise up

  ra sa. Sualebi. T warmoebs a. Rzrda ? kulturis gadacemis gzi. T vin gadascems ra sa. Sualebi. T warmoebs a. Rzrda ? kulturis gadacemis gzi. T vin gadascems kulturas? ojaxi sazogadoeba skola (yvela tipis) — gegmazomierad — spontanurad

 vin gansaz. Rvravs gadasacemi masalis Sinaarss skola. Si? saxelmwifo ris safu. Zvelze? gana. Tlebis miznis vin gansaz. Rvravs gadasacemi masalis Sinaarss skola. Si? saxelmwifo ris safu. Zvelze? gana. Tlebis miznis (anu politikis) safu. Zvelze romel dokumenteb. Si aisaxeba es masala? ● gana. Tlebis erovnuli miznebi ● erovnuli saswavlo gegma ● sagnobrivi saswavlo gegma

 ra gzebi. T xdeba kulturis gadacema?  gana. Tlebis, swavlebis gzi. T  ra aris ra gzebi. T xdeba kulturis gadacema? gana. Tlebis, swavlebis gzi. T ra aris gana. Tleba? codnis Se. Zenis procesi da Sedegi ra aris swavleba? codnis gadacemis organizaciuli procesi

  swavlebis Tavisebureba - monawileobs ori mxare (gadamcemi da Sem. Tvisebeli) er. Tdroulad, gulisxmobs maswavleblis swavlebis Tavisebureba — monawileobs ori mxare (gadamcemi da Sem. Tvisebeli) er. Tdroulad, gulisxmobs maswavleblis da moswavlis aqtiurobas er. Tdroulad, anu procesi Tavis. Tavad interaqtiuria ra codnaze Sei. Zleba iyos sauabri? im sagnobriv codnebze, romelic gansaz. Rvrulia saswavlo gegmi. T da qcevis im wesebis codnaze, romelsac moi. Txovs sazogadoeba. ma. Sasadame, ra funqciebi aqvs swavlebas? ● a. Rmzrdelobi. Ti ● saganmana. Tleblo ● ganmavi. Tarebeli ● Sromi. Ti momzadebis

 ras emsaxureba gana. Tleba? codnis Se. Zenas da mis safu. Zvelze adamianis potencia. Si arsebuli ras emsaxureba gana. Tleba? codnis Se. Zenas da mis safu. Zvelze adamianis potencia. Si arsebuli fiziologiuri unarebis ganvi. Tarebas. anu porovnebis formirebas, anu a. Rzrdas ra unarebze Sei. Zleba iyos saubari? metyvelebis, azrovnebis, (msjelobis, analizis, sin. Tezis, daskvnis, kritikuli da Semoqmedebi. Ti azrovnebis), mosmenis, waki. Txvis da a. S.

  ma. Sasadame, kulturis gadacemis Sedegad xdeba adamianis potencia. Si arsebuli unarebis ganvi. Tareba, rasac ma. Sasadame, kulturis gadacemis Sedegad xdeba adamianis potencia. Si arsebuli unarebis ganvi. Tareba, rasac pedagogika. Si viwro gagebi. T a. Rzrdas uwodeben. amrigad, pedagogika aris mecniereba a. Rzrdis Sesaxeb, anu a. Rzrdis (viwro gagebi. T), gana. Tlebis da swavlebis Sesaxeb. e. i. a. Rzrda (far. To gagebi. T) moicavs a. Rzrdas viwro gagebi. T, gana. Tlebasa da swavlebas

  ra aris pedagogikis dani. Snuleba? Seiswavlos a. Rzrdis, gana. Tlebis da swavlebis procesis yvela ra aris pedagogikis dani. Snuleba? Seiswavlos a. Rzrdis, gana. Tlebis da swavlebis procesis yvela konkretuli detali. magali. Tad: * rogori unda iyos swavlebis Sinaarsi ama Tu im asakobriv jguf. Si (klas. Si)? * rogori unda iyos masalis gadacemis principebi da me. Todebi ama Tu im asakobriv jguf. Si? * rogor unda moiqces maswavlebeli ama Tu im konkretul situacia. Si? * ramdeni wu. Ti unda dae. Tmos gakve. Tils I klas. Si? * ra asak. Si Sei. Zleba daviwyo. T algebris swavleba? * rogori unda iyos merxis sima. Rle I klas. Si? * rogori unda iyos o. Taxis moculoba 30 bav. Svisa. Tvis? da a. S. rogor axerxebs pedagogika am funqciebis Sesrulebas? sxva mecnierebebis daxmarebi. T magali. Tad: filosofia, fsiqologia, sociologia, fiziologia, medicina, fizika, ma. Tematika da a. S. ratom?

  rogor xedavs pedagoka a. Rsazrdels (moswavles)?   winaa. Rmdegoba a. Rmzrdelsa da a. rogor xedavs pedagoka a. Rsazrdels (moswavles)? winaa. Rmdegoba a. Rmzrdelsa da a. Rsazrdels Soris — a. Rmzrdeli cxovrobs momavli. T, a. Rsazrdeli d. Revandeli d. Ri. T — a. Rzrdis tragedia (d. uzna. Ze) a. Rsazrdeli subieqti – saku. Tari qmedebis survili individi – asakobrivi da individualuri Taviseburebani obieqti – a. Rmzrdelis mizanmimar. Tuli qmedeba

  gana. Tlebisa da swavlebis me. Todologiuri safu. Zveli – filosofia me. Todologia - gana. Tlebisa da swavlebis me. Todologiuri safu. Zveli – filosofia me. Todologia — dmetodos+logos, mo. ZRvreba me. Tod. Ta Sesaxeb, zogadad me. Todologia yovelgvari mo. Rvaweobis msoflmxedvelobrivi k 0 oncefciaa Sesabamisad Tanamedrove pedagogiuri Teoriebia biheviorizmi konstruqtivizmi perenializmi esencializmi progresivizmi rekonstruqtivizmi humanizmi. . .

  pedagogikis mecniereba. Ta sistema: pedagogikis zogadi safu. Zvlebi didaqtika saskolo higiena socialuri pedagogika pedagogikis pedagogikis mecniereba. Ta sistema: pedagogikis zogadi safu. Zvlebi didaqtika saskolo higiena socialuri pedagogika pedagogikis istoria saganmana. Tleblo teqnologiebi gana. Tlebis ekonomika gana. Tlebis fsiqologia Sedarebi. Ti pedagogika gana. Tlebis filosofia sagnis swavlebis me. Todika. . .

  Cven. Tvis sainteresoa didaqtika –  didasko (δίδαχτιχόζ)  -  darigeba, damrigebloba, Cven. Tvis sainteresoa didaqtika – didasko (δίδαχτιχόζ) — darigeba, damrigebloba, xelm. ZRvaneloba didaqtika – gana. Tlebisa da swavlebis Teoria (pedagogikis dargi) didaqtika pasuxobs ki. Txvebs vin unda a. Rvzardo. T? ra vaswavlo. T? rogor vaswavlo. T? vin unda aswavlos?

  didaqtik a maswavlebeli ● codna sagan. Si ●  codna pedagogikasa da me. Todika. didaqtik a maswavlebeli ● codna sagan. Si ● codna pedagogikasa da me. Todika. Si ● p irovnuli Tvisebebi ● swavlebis didaqtikuri principebi ● swavlebis me. Todebi da teqnologiebi ● swavlebis organizaciis formebi ● moswavle. Ta codnis Semowmeba da Sefaseba gana. Tlebisa da swavlebis Sinaarsi ● erovnuli saswavlo gegma ● saxelm. ZRvanelo ● saswavlo programa rogor vaswavlo. T? ra vaswavlo. T? vin unda aswavlos? Ti. Toeuli ma. Tganis Sinaarsi ganisaz. Rvreba gana. Tlebis erovnuli miznebi. T anu `vin unda a. Rvzardo. T? ~. amave dros im me. Todologii. T, romelic avir. Cie. T swavlebis proces. Si, magali. Tad, biheviorizmi. T, an humanizmi. T, an sxv. maswavebli s profesiuli da e. Tikuri standarti

  rogor vaswavlo. T? swavlebis didaqtikuri principebi principum –  la. Tinuri sityva – safu. rogor vaswavlo. T? swavlebis didaqtikuri principebi principum – la. Tinuri sityva – safu. Zveli, sawyisi. ni. Snavs amosaval, saxelm. ZRvanelo debulebas, Ziri. Tad midgomas ● asakobrivi ganvi. Tarebis ga. Tvaliswinebis principi swavlebis proces. Si (misawvdomobis principi) ● a. Rmzrdelobi. Ti swavlebis principi ● Tvalsa. Cinoebis principi ● Segnebulobisa da aqtiurobis principi ● Teoriisa da praqtikis er. Tianobis principi ● codnis sistematurobisa da Tanmimdevrobis principi ● codnis mtkiced Se. Tvisebisa da gameorebis principi ● individualuri midgomis principi. . .

  rogor vaswavlo. T? swavlebis me. Todebi da teqnologiebi   me. Todi – metodos rogor vaswavlo. T? swavlebis me. Todebi da teqnologiebi me. Todi – metodos — gza, xerxi, sa. Sualeba teqnologia – technologic — techno – xelovneba, ostatoba, unari + logos zepirsityvieri me. Todebi ● Txrobi. Ti ● saubari wignze mu. Sobis me. Todebi ● axsni. Ti ki. Txvis me. Todi ● damoukidebeli ki. Txva u. Sualo dakvirvebis me. Todebi ● laboratoriuli me. Todi ● demonstrirebis me. Todi Sromi. Ti da praqtikul-varji. Sobi. Ti me. Todi weri. Ti mu. Saoba sa. Sinao davaleba swavlebis teqnikuri sa. Sualebebi

 rogor vaswavlo. T? swavlebis organizaciis formebi  ● gakve. Tili   ● praqtikuli mu. rogor vaswavlo. T? swavlebis organizaciis formebi ● gakve. Tili ● praqtikuli mu. Saoba ● laboratoriuli mu. Saoba ● individualuri mu. Saoba ● wreobrivi mu. Saoba ● eqskursia. . . gakve. Tilis tipebi axali masalis gadacemis codnis ganzogadebis da gameorebis codnis Semowmebis da Sefasebis kombinirebuli

  swavlebis organizaciis yvela forma sami nawilisagan Sedgeba   ● Sesavali – procesis organizeba swavlebis organizaciis yvela forma sami nawilisagan Sedgeba ● Sesavali – procesis organizeba da Ziri. Tadi nawilisa. Tvis momzadeba ● Ziri. Tadi – gegmi. T gansaz. Rvruli miznis realizacia ● daskvni. Ti – procesis Sejameba * Teoriuli safu. Zveli – Semecnebis Teoria swavlebis organizaciis nebismieri formis Catareba sa. Wiroebs ● momzadebas da dagegmvas ● masalisa da resursebis Ser. Cevas da gamoyenebas ● procesis mar. Tvas

  rogor vaswavlo. T? moswavle. Ta codnis Semowmeba da Sefaseba principebi ● individualuri ● diferencirebuli rogor vaswavlo. T? moswavle. Ta codnis Semowmeba da Sefaseba principebi ● individualuri ● diferencirebuli ● er. Tiani mom. Txovneloba ● obieqturoba ● sistematuroba saxeebi ● mimdinare (yoveld. Riuri) ● semestruli ● wliuri me. Todebi ● zepiri gamoki. Txva ● sakontrolo weri. Ti mu. Saoba ● damoukidebeli mu. Saoba ● praqtikuli namu. Sevrebis analizi ● teqsturi gamoki. Txva ● mimdinare dakvirveba (moswavlis aqtiuroba da Car. Tuloba). . . Ti. Toeuli me. Todi (a. Rzrdis Tvalsazrisi. T) moswavles uvi. Tarebs ama Tu im konkretul unars, magali. Tad, zepiri gamoki. Txva – zepiri metyvelebis unars, testuri gamoki. Txva – swrafad orientirebis unars da a. S. amdenad aucilebelia praqtokuli mo. Rvaweobis dros maswavlebelma gamoiyenos yvela me. Todi

    sagnis swavlebis me. Todika  didaqtikis mier dadgenili swavlebis zogadi principebi, formebi sagnis swavlebis me. Todika didaqtikis mier dadgenili swavlebis zogadi principebi, formebi da me. Todebi er. Tnairad savaldebulo da saxelm. ZRvaneloa yvela saswavlo sagnis swavlebisa. Tvis, magram Ti. Toeul saswavlo sagans, aqvs Tavisi swavlebis Teoria, romelic am sagnis swavlebis principebs, Sinaarss, organizaciasa da me. Todebs swavlobs. am mecnierul pedagogiur disciplinas me. Todika ewodeba (magali. Tad, qar. Tuli enis swavlebis me. Todika, ma. Tematikis swavlebis me. Todika da a. S. ) sagnis swavlebis me. Todikas ker. Zo me. Todikasac e. Zaxian. Ti. Toeuli disciplinis, sagnis me. Todika mecnierebaa da swavlobs mocemuli disciplinis swavlebas. Tan dakav. Sirebul yvela saki. Txs, igi warmoadgens am sagnis swavlebis mwyobr Teorias. es Teoria, me. Todika Tavis kvleva. Si emyareba pedagogikas, ker. Zod, didaqtikas, magram amave dros me. Todikis monacemebi warmoadgens didaqtikis aucilebel wyaros, romlis gare. Se is usagnod r. Ceba. amitom didaqtika, Tavis mxriv, swavlebis me. Todikas emyareba da isini ur. Tier. Ts ganapirobeben. didaqtikasa da me. Todikebs Soris unda arsebobdes ise. Ti damokidebuleba, ur. Tier. Tmimar. Teba, rogoric zogadsa da ker. Zos Soris. didaqtika me. Todika

  msoflios bevr qveyana. Si, me. Todikis nacvlad xmaroben sagnis didaqtikas,  magali. Tad ma. msoflios bevr qveyana. Si, me. Todikis nacvlad xmaroben sagnis didaqtikas, magali. Tad ma. Tematikis didaqtika, qimiis didaqtika, rac me. Todikisa da didaqtikis ur. Tier. Tdamokidebulebaze miu. Ti. Tebs. sagnis swavlebis me. Todikis kurs. Si gamoiyofa zogadi me. Todika da konkretuli saki. Txebis swavlebis me. Todika.

 zogadi me. Todika moicavs yvela im Ziri. Tadi saki. Txis konkretul sagan. Tan morgebas, zogadi me. Todika moicavs yvela im Ziri. Tadi saki. Txis konkretul sagan. Tan morgebas, romelic didaqtika. Sia mi. Tebuli. magali. Tad, swavlebis organizaciis ra formebze Sei. Zleba iyos laparaki ma. Tematikis, fizikis, qimiis swavlebisas. an swavlebis romeli me. Todebi da teqnologiebi Sei. Zleba iyos gamoyenebuli m. Sobliuri enisa da literaturis swavlebis proces. Si, Sefasebis romel me. Todebze Sei. Zleba saubari istoriis swavlebis proces. Si da a. S.

  sagnis swavlebis konkretuli me. Todika swavlobs ama Tu im sagnis konkretuli Temis swavlebis me. sagnis swavlebis konkretuli me. Todika swavlobs ama Tu im sagnis konkretuli Temis swavlebis me. Todebs, xerxebs da sa. Sualebebs. magali. Tad, rogor vaswavlo. T qimiis kursis Seswavlisas araorganuli m. Javebi, marilebi, qimiuri elementi da a. S. , rogor vaswavlo. T amocanebis amoxsna fizikis Seswavlisas, rogor vimu. Sao. T ki. Txvis swavlebaze dawyebi. T skola. Si, rogor vaswavlo. T teqstis analizi literaturis Seswavlisas da a. S.

  magali. Tebi pedagogika warmoidgine. T, rom qimia. Si sakontrolo weris rveulebis gasworebisas er. T-er. magali. Tebi pedagogika warmoidgine. T, rom qimia. Si sakontrolo weris rveulebis gasworebisas er. T-er. Ti moswavlis rveul. Si amoxsnili amocanebis nacvlad gxvdeba. T sakmaod daxvewili maneri. T Seswulebuli Tqveni Sar. Ji, Tanac is zedmiwevni. T kargad asaxavs Tqvens Tvisebebs. rogor moiqceodi. T msgavs situacia. Si? me. Todika qimia. Si sakontrolo weris rveulebis gaswarebisas a. Rmo. Cnda, rom ramdenime moswavle m. Java. Ta klasis ganmartebisas wers: m. Javebi ise. Ti niv. Tierebebia, romel. Ta Semadgenloba. Si aucileblad Sedis wyalbadis da Jangbadis atomebi. 1. ra Secdomebia da. Svebuli moswavle. Ta ganmartebeb. Si? (codna) 2. rogori msjelobi. T Seecdebodi. T m. Javebis kidev er. Txel axsnas moswavle. Ta. Tvis? (me. Todika)

  madlob. T yurad. Rebisa. Tvis.  madlob. T yurad. Rebisa. Tvis.