Pasaules attīstīto valstu sociāliekonomiskais modelis Ķiņa Deniss Grigorjevs

Pasaules attīstīto valstu sociāliekonomiskais modelis Ķiņa Deniss Grigorjevs L-21

Ekonomiskais modelis - formāls apraksts ekonomisko procesu vai parādību, struktūra, kas nosaka tās objektīvo īpašību. Parādot ekonomiskos apstākļus konkrētajā ekonomikas modeļa pamatā ir salīdzinošu analīzi, kas ir noteikt parādību notiek izmeklēšana, un ņemot vērā to specifiku tās attīstības pasaules ekonomikā.

Pamats jebkura mūsdienu valsts politiku valstī parasti nav tirgus ekonomikas un tās valsts modeli. In sociāli ekonomisko pētījumu par jēdzienu "valsts ekonomiku" nozīmē: • Telpiski konkrētu un specifisku valsts organizācija ekonomiskajā dzīvē; • Ekonomiskais potenciāls valstī; • Valsts tirgus, valsts vietu globālajā ekonomikā; • Specifika izpausmēm vispārējo ekonomikas cēloņsakarības (palielināt produktivitāti un samazināt sarežģītību produktiem); • Palielinot ietaupījumu kā ienākumiem pieaug; • Ietekme uz eksporta un importa uz ekonomikas izaugsmi; • Pakāpe valsts iejaukšanos ekonomikā (kā gandrīz brīvā tirgus ekonomikas uz tās pilnīgu nacionalizāciju); • Izveidošana nacionālās ekonomiskās kārtības; • Tradīcijas un nacionālā psiholoģija izskaidrot uzvedības reakciju sabiedrības locekļiem.

Viens no svarīgākajiem notikumiem pasaules ekonomikā pēdējā ceturksnī XX. kļuva bezprecedenta panākumus Ķīnā. Locekļi institūta ekonomiskās analīzes formulēja vairākas hipotēzes, lai izskaidrotu "ķīniešu brīnumu"

Pirmā hipotēze Attīstības līmenis Ķīnā bija zems, un izaugsme mazattīstītajās valstīs ir apsteidzis pieaugumu attīstītajās valstīs. Pētījumi liecina, ka šie likumi nepastāv. Ķīnas pieauguma temps bija unikāls pasaules ekonomikā

Otra hipotēze Paātrinājums ekonomikas pieaugums bija saistīts ar nelielu daļu no nozares un lielu daļu lauksaimniecībā. Pretēji plaši izplatītam uzskatam rūpniecības īpatsvars IKP Ķīnā nebija zemāka, bet augstākas nekā Krievijā. Tomēr zemāks rūpniecības īpatsvars Krievijā nav veicinājusi pieaugošu tās ekonomisko izaugsmi, un vice versa, augstākas likmes Ķīnas neveicināja palēnināt pieauguma tempus, salīdzinot ar Krieviju;

Trešā hipotēze: Liela daļa iedzīvotāju lauksaimniecībā sākumā reformu. Ekonomiskā izaugsme nav tieši atkarīga no struktūru nodarbināto iedzīvotāju;

Ceturta hipotēze Panākumi Ķīnas ekonomikas dēļ, piemērojot modeļa ekonomikas reformas. Atšķirībā no Krievijas, kur veiktas, esot liberālās reformas (tā saucamā šoka terapija), Ķīnas reformas ir bijusi pakāpeniska. Atšķirībā no Krievijas, kur valsts "paņēma" no ekonomikas Ķīnā, valsts ir saglabājis ievērojamu kontroli pār ekonomiku, un tās loma ekonomikas attīstībā ir ievērojami pieaudzis. Valdība katrā no galvenajiem ekonomiskās politikas (nodarbinātības politiku, sociālo, ārvalstu, monetārā, fiskālā politika), aktīvi piedalījās. Tas ir specifika Ķīnas modeļa ekonomikas reformas.

Kopējie izdevumi par sociālās drošības un patērētāju subsīdijas Ķīnā samazinājies 4, 0 -0, 9% no IKP, savukārt Krievijā, šīs izmaksas ir ne tikai nav samazinājies, bet ievērojami pieauga - 6, 312, 6% no IKP. Bezdarba līmenis Ķīnā samazinājās gandrīz uz pusi - 5, 3 -2, 9%, bet īpatsvars nodarbināto iedzīvotāju kopskaitā palielinājies no 42, 3% (1978) līdz 53% (1997), kas veicināja paātrināšanos ekonomisko attīstību. Liberalizācija ārējās ekonomiskās aktivitātes Ķīnā ir samazinājis faktiski piemēro ievedmuitas nodokļus no 17, 7% no kopējā importa 1978. gadā līdz 2, 5% 1996. gadā

Viens no galvenajiem iemesliem panākumu Ķīnas modelis ir fakts, ka Ķīna ir gandrīz bijis kā instruments protekcionisma politiku, jo devalvācija nacionālās valūtas. Vidējā gada likme samazinās valūtas kursa 1979 -1997 gg. bija ļoti neliels (8, 3%) - atšķirībā no Krievijas, kur tie bija gandrīz 12 reizes lielāks. Monetārā politika Ķīnas valdība periodā veikto ļoti piesardzīgi reformām, lai gada vidējā inflācija sasniedza nedaudz vairāk par 10%. Tātad, galvenais iemesls, lai paātrinātu attīstību Ķīnā - raksturs ekonomikas politikas mērķiem. Pretēji plaši izplatītam uzskatam Ķīnā rīkoja liberāli ekonomiskās reformas, un to pakāpi liberāla un radikāls, acīmredzot, nav analogu. Rezultāts bija bezprecedenta samazināšana valsts slodze visos virzienos, kā rezultātā bezprecedenta pieauguma temps Ķīnas ekonomikas.

Bezdarba līmenis Ķīnā

Paldies par jūsu uzmanību