Скачать презентацию Latvijas naudas vēsture http www dd lv lv darbi multimediju-programmas-un-speles interaktivas-prezentacijas Скачать презентацию Latvijas naudas vēsture http www dd lv lv darbi multimediju-programmas-un-speles interaktivas-prezentacijas

0763ccdda97da5c1fb63fe836a23b354.ppt

  • Количество слайдов: 68

Latvijas naudas vēsture http: //www. dd. lv/lv/darbi/multimediju-programmas-un-speles/interaktivas-prezentacijas Latvijas naudas vēsture http: //www. dd. lv/lv/darbi/multimediju-programmas-un-speles/interaktivas-prezentacijas

Naudas aprites aizsākumi http: //www. fotobanka. lv/center. php? pid=0214&bs=2916 Naudas aprites aizsākumi http: //www. fotobanka. lv/center. php? pid=0214&bs=2916

Gliemežvāki kā preču nauda Latvijā parādījās A. 1. gs B. 4. gs C. 7. Gliemežvāki kā preču nauda Latvijā parādījās A. 1. gs B. 4. gs C. 7. un 8. gs mijā D. 14. un 15. gs mijā http: //epadomi. lv/interesanti_neparasti/gudrinieks/31012011 -iz_vestures_par_naudas_ietekmi_uz_musu_dz

Ozeriņš ir A. Sudraba naudas stienīti 13. gs , kura masa vidēji ir ap Ozeriņš ir A. Sudraba naudas stienīti 13. gs , kura masa vidēji ir ap 100 g B. Sudraba monēta, kuru 12. gs kala Siguldā C. Zelta monēta, kuru 13. gs kala Rīgas bīskapijā D. Vieta, kur mainīja naudu

Grieķu monētas, kas uzskatāmas par senākajām Eiropas teritorijā kaltajām monētām, Latvijas teritorijā A. Atrastas Grieķu monētas, kas uzskatāmas par senākajām Eiropas teritorijā kaltajām monētām, Latvijas teritorijā A. Atrastas depozītā Valkas novadā B. Atrastas depozītā Liepājā C. Atrastas depozītā Rīgā D. Nav atrastas https: //ru. wikipedia. org/wiki/%D 0%94%D 1%80%D 0%B 5%D 0%B 2%D 0%BD%D 0%B 5%D 0%B 3%D 1%80%D 0%B 5%D 1%87%D 0%B 5%D 1%81%D 0 %BA%D 0%B 8%D 0%B 5_%D 0%BC%D 0%BE%D 0%BD%D 0%B 5%D 1%82%D 1%8 B

Senākās Latvijas teritorijā atrastās monētas A. Romiešu monētas B. Vācijas monētas C. Francijas monētas Senākās Latvijas teritorijā atrastās monētas A. Romiešu monētas B. Vācijas monētas C. Francijas monētas D. Livonijas monētas http: //www. letonika. lv/groups/default. aspx? cid=31342

Romā kaltās monētas Latvijā atkļuva pa A. Pa Zīda ceļu B. Pa Tējas ceļu Romā kaltās monētas Latvijā atkļuva pa A. Pa Zīda ceļu B. Pa Tējas ceļu C. Pa Dzintara ceļu D. Pa Volgas- Daugavas ceļu http: //www. letonika. lv/groups/default. aspx? cid=31342

Devītajā gadsimtā Latvijas teritorijā parādījās Tuvo un Vidējo austrumu dirhēmi, kas bija kalti no Devītajā gadsimtā Latvijas teritorijā parādījās Tuvo un Vidējo austrumu dirhēmi, kas bija kalti no A. Sudraba B. Zelta C. Niķeļa D. Bronzas http: //en. wikipedia. org/wiki/Dirham

Vienlaikus ar arābu dirhemiem bija Eiropas denāri, kurus kala A. Grieķijā B. Francijā C. Vienlaikus ar arābu dirhemiem bija Eiropas denāri, kurus kala A. Grieķijā B. Francijā C. Vācijā D. Šveicē http: //www. letonika. lv/groups/default. aspx? cid=31342

Monētu vērtību noteica A. Pēc uzraksta uz monētas B. Speciālās grāmatas bija norādīta vērtība Monētu vērtību noteica A. Pēc uzraksta uz monētas B. Speciālās grāmatas bija norādīta vērtība C. To zināja tirgū īpaši cilvēki D. Pēc svara http: //www. forumancientcoins. com/numiswiki/view. asp? key=ancient% 20 coin%20 collecting%20101

Ja vergs maksāja 300 g sudraba, zirgs 150 g, aita 80 g, tad cūka Ja vergs maksāja 300 g sudraba, zirgs 150 g, aita 80 g, tad cūka maksāja A. 5 g sudraba B. 10 g sudraba C. 40 g sudraba D. 80 g sudraba http: //lv. wikipedia. org/wiki/M%C 4%81 jas_c%C 5%ABka

Latvijas Livonijas konfederācijas laikā (13. -16. gs. vidus) Latvijas Livonijas konfederācijas laikā (13. -16. gs. vidus)

1211. gadā bīskaps Alberts atļāva Gotlandes tirgotājiem A. Ievest monētas no Gotlandes B. Kalt 1211. gadā bīskaps Alberts atļāva Gotlandes tirgotājiem A. Ievest monētas no Gotlandes B. Kalt monētas Vācijā C. Kalt monētas Romā D. Kalt monētas Rīgas bīskapijā http: //latvijas-monetas-un-banknotes. blogspot. com/2013/03/senaka-riga-kalta-nauda. html

Latvijas teritorijā par sistēmas pamatvienību tika pieņemta Rīgas sudraba svara mārka (marca Rigensis) (Gotlandē Latvijas teritorijā par sistēmas pamatvienību tika pieņemta Rīgas sudraba svara mārka (marca Rigensis) (Gotlandē no vienas mārkas izkala 288 feniņus) A. 1 mārka- 20, 782 g B. 1 mārka- 207, 82 g C. 1 mārka- 2 070, 82 g D. 1 mārka- 20 007, 82 g http: //en. wikipedia. org/wiki/Mass_versus_weight#mediaviewer/File: Balance_%C 3%A 0_tabac_1850. JPG

Latvijas teritorijā pirmos dālderus sāka kalt 1525. gadā A. Jelgavā B. Valmierā C. Cēsīs Latvijas teritorijā pirmos dālderus sāka kalt 1525. gadā A. Jelgavā B. Valmierā C. Cēsīs D. Liepājā http: //issuu. com/avastgo/docs/naudalatvija_lat__-_nieizv_

Poļu un zviedru laiki (1561. -1795. ) Kurzemes hercogiste http: //www. pasts. lv/lv/veikals/prece/index. html; Poļu un zviedru laiki (1561. -1795. ) Kurzemes hercogiste http: //www. pasts. lv/lv/veikals/prece/index. html; jsessionid=1 E 46 D 89 A 132 D 51 D 02 E 4 AFCA 57 D 276 FB 6? shop_id=2160

Uz 1644. gadā Jelgavā kaltā dāldera redzams A. Hercogs Jēkabs B. Hercogs Gothards (Gotthard Uz 1644. gadā Jelgavā kaltā dāldera redzams A. Hercogs Jēkabs B. Hercogs Gothards (Gotthard Kettler, Geddert) C. Hercogs Ernsts Johans (Ernst Johann von Biron) D. Hercogs Ernsts Johans (Ernst Johann von Biron) http: //latvijas-eiro-monetas. blogspot. com/p/latvijas-naudas-vesture. html

Ap septiņpadsmitā gadsimta vidu parādījās tā sauktā plākšņu nauda A. Lielas, taisnstūrveida vai kvadrātveida Ap septiņpadsmitā gadsimta vidu parādījās tā sauktā plākšņu nauda A. Lielas, taisnstūrveida vai kvadrātveida vara plāksnes B. Lielas, taisnstūrveida vai kvadrātveida zelta plāksnes C. Lielas, taisnstūrveida vai kvadrātveida sudraba plāksnes D. Lielas, taisnstūrveida vai kvadrātveida bronzas plāksnes http: //issuu. com/avastgo/docs/naudalatvija_lat__-_nieizv_

Pirmo plākšņu naudu izkala Zviedrijā 1644. gadā un viena plāksne svēra A. 2. 3 Pirmo plākšņu naudu izkala Zviedrijā 1644. gadā un viena plāksne svēra A. 2. 3 kg B. 10. 5 kg C. 19. 7 kg D. 25. 8 kg http: //issuu. com/avastgo/docs/naudalatvija_lat__-_nieizv_

Krievijas nauda Latvijā (18. gs- 1918. ) http: //www. vokrugsveta. ru/encyclopedia/index. php? title=%D 0%98%D Krievijas nauda Latvijā (18. gs- 1918. ) http: //www. vokrugsveta. ru/encyclopedia/index. php? title=%D 0%98%D 0%B 7%D 0%BE%D 0%B 1%D 1%80%D 0%B 6%D 0 %B 5%D 0%BD%D 0%B 8%D 0%B 5: Chekanka_kopeiki. jpg

Vārds “kapeika” cēlies no krievu vārda, kas tulkojumā nozīmē A. Krāšana B. Šķēps C. Vārds “kapeika” cēlies no krievu vārda, kas tulkojumā nozīmē A. Krāšana B. Šķēps C. Kopēšana D. Rakšana http: //www. vokrugsveta. ru/encyclopedia/index. php? title=%D 0%98%D 0%B 7%D 0%BE%D 0%B 1%D 1%80%D 0%B 6%D 0%B 5%D 0%BD%D 0% B 8%D 0%B 5: Kop-Godunov. jpg

Pirmo papīra naudu (asignācijas) Krievija izlaida A. 1667. gadā B. 1769. gadā C. 1889. Pirmo papīra naudu (asignācijas) Krievija izlaida A. 1667. gadā B. 1769. gadā C. 1889. gadā D. 1901. gadā http: //www. vokrugsveta. ru/encyclopedia/index. php? title=%D 0%98%D 0%B 7%D 0%BE%D 0%B 1%D 1 %80%D 0%B 6%D 0%B 5%D 0%BD%D 0%B 8%D 0%B 5: Assignation_25 rub_1778. jpg

Pirmā papīra nauda bija nodrošināta ar A. Zelta monētām B. Sudraba monētām C. Vara Pirmā papīra nauda bija nodrošināta ar A. Zelta monētām B. Sudraba monētām C. Vara monētām D. Dažāda metāla monētām http: //www. vokrugsveta. ru/encyclopedia/index. php? title=%D 0%98%D 0%B 7%D 0%BE%D 0%B 1%D 1% 80%D 0%B 6%D 0%B 5%D 0%BD%D 0%B 8%D 0%B 5: Assignation_25 rub_1778. jpg

Nauda Latvijā 1918. -1940. http: //www. ir. lv/2013/3/15/celojosa-milda Nauda Latvijā 1918. -1940. http: //www. ir. lv/2013/3/15/celojosa-milda

Ar 1920. gada 18. marta likumu vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis Latvijā A. Latvijas lats Ar 1920. gada 18. marta likumu vienīgais likumīgais maksāšanas līdzeklis Latvijā A. Latvijas lats B. Latvijas rublis C. Latvijas lats un Latvijas rublis D. Krievijas rublis http: //nepaliecviens. lv/lv/publikacijas/raksti-un-intervijas/1127 -filatelija-veltijuma-aploksne-rihardam-zarinam-125

Lata atbalstītājs-dzejnieks, kas ieteica nosaukt naudu latviskā vārdā, kas Lata atbalstītājs-dzejnieks, kas ieteica nosaukt naudu latviskā vārdā, kas "iznestu Latvijas valsti pasaulē un kuru tauta varētu izrunāt, nesalaužot mēli" A. Jānis Rainis B. Kārlis Skalbe C. Vilis Plūdonis D. Jānis Jaunsudrabiņš http: //www. letonika. lv/literatura/section. aspx? id=2677712

1922. gada 2. novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā latu pagaidu banknotes A. 500 latu 1922. gada 2. novembrī Latvijas Banka laida apgrozībā latu pagaidu banknotes A. 500 latu banknotes - 10 Latvijas rubļu naudas zīmes ar uzdruku B. 10 latu banknotes - 500 Latvijas rubļu naudas zīmes ar uzdruku C. 10 latu kases zīmes 3 dažādu veidu D. 10 latus uz dažādām naudas zīmēm http: //spoki. tvnet. lv/vesture/Nauda-Latvija-20 -21 -gadsimta/268270

Par īpašu simbolu kļuva apgrozībā laistā sudraba piecu latu monēta ar tautumeitas attēlu, kuru Par īpašu simbolu kļuva apgrozībā laistā sudraba piecu latu monēta ar tautumeitas attēlu, kuru laida apgrozībā A. 1920. gadā B. 1925. gadā C. 1927. gadā D. 1929. gadā http: //www. draugiem. lv/E-Lats/news/? p=10727622

100 latu banknotes ir ievērojamas ar to, ka 1923. A. Vienīgās, kurām zelta segums 100 latu banknotes ir ievērojamas ar to, ka 1923. A. Vienīgās, kurām zelta segums B. Autori ir somu mākslinieki C. Vienīgās banknotes, kuras tika drukātas Latvijā D. Vienīgās, uz kurām Kārļa Ulmaņa paraksts 1939. http: //latvianhistory. com/tag/latvian-lats/ http: //latvijas-eiro-monetas. blogspot. com/p/latvijas-naudas-vesture. html

2. Pasaules kara laiks (1939. -1945. ) http: //spoki. tvnet. lv/aktuali/2 -pasaules-kars/89728 2. Pasaules kara laiks (1939. -1945. ) http: //spoki. tvnet. lv/aktuali/2 -pasaules-kars/89728

Padomju okupācijas vara 1940. gadā emitē A. 5 latu naudas zīmi B. 5 rubļu Padomju okupācijas vara 1940. gadā emitē A. 5 latu naudas zīmi B. 5 rubļu naudas zīmi C. 5 červoncu naudas zīmi D. Dažāda nomināla latu zīmes http: //www. lvportals. lv/print. php? id=183198

Ar 1940. gada 25. novembra lēmumu tika noteikts lata un PSRS rubļa kurss: A. Ar 1940. gada 25. novembra lēmumu tika noteikts lata un PSRS rubļa kurss: A. 1 lats = 0. 1 rublis B. 1 lats = 1 rublis C. 1 lats = 10 rubļi D. 1 lats = 20 rubļi http: //www. e-okupacijasmuzejs. lv/#!/lv/eksponats/0390 a http: //www. eurogold. lv/lv/buy-paper-money-latvia

Vācu okupācijas sākumā par maksāšanas līdzekli tika pasludināts A. padomju rublis un vācu reihsmarka Vācu okupācijas sākumā par maksāšanas līdzekli tika pasludināts A. padomju rublis un vācu reihsmarka B. padomju rublis C. vācu reihsmarka D. padomju rublis, vācu reihsmarka un Latvijas lats https: //www. flickr. com/photos/castlekay/3293804204/

Padomju nauda Latvijā (1944. -1992. ) Padomju nauda Latvijā (1944. -1992. )

Cilvēks, kura portrets redzams uz banknotēm A. Josifs Staļins B. Mihails Gorbačovs C. Ļeņins Cilvēks, kura portrets redzams uz banknotēm A. Josifs Staļins B. Mihails Gorbačovs C. Ļeņins D. Leonīds Brežņevs http: //spoki. tvnet. lv/vesture/Vai-atceries-Padomju-laika-nauda-un-ko/698365

1990. gadā tiek izlaista 1 rubļa piemiņas monēta veltīta A. Dzejniekam Tarasam Ševčenko B. 1990. gadā tiek izlaista 1 rubļa piemiņas monēta veltīta A. Dzejniekam Tarasam Ševčenko B. Dzejniekam Jānim Rainim C. Revolucionāram Pēterim Stučkam D. Zinātniekam Dmitrijam Mendeļejevam http: //www. latviancoins. lv/psrs_1_3_5_rub/rainis_1990

Cik sērkociņu kastītes varēja nopirkt par 1 rubli? A. 5 B. 20 C. 50 Cik sērkociņu kastītes varēja nopirkt par 1 rubli? A. 5 B. 20 C. 50 D. 100 http: //diggers. lv/v 2/index. php/nauda

Latvijas nacionālās valūtas atjaunošana http: //nekrize. lv/bernu-slimnicas-fondam-saziedoti-134 -kilogrami-latu-un-santimu/ Latvijas nacionālās valūtas atjaunošana http: //nekrize. lv/bernu-slimnicas-fondam-saziedoti-134 -kilogrami-latu-un-santimu/

Latvijas rublis tika laists apgrozībā A. 1990. gada 4. maijā B. 1992. gada 7. Latvijas rublis tika laists apgrozībā A. 1990. gada 4. maijā B. 1992. gada 7. maijā C. 1994. gada 18. novembrī D. 1996. gada 1. janvārī http: //www. baltaisruncis. lv/blogs/latvijas-rubli-repsiki/

1993. gada 5. martā apgrozībā tika laista A. 1 lata monēta B. 2 latu 1993. gada 5. martā apgrozībā tika laista A. 1 lata monēta B. 2 latu monēta C. 5 latu banknote D. 10 latu banknote http: //www. bank. lv/nauda

Latvijas lata un rubļa vērtību attiecība bija A. 1: 1 B. 1: 100 C. Latvijas lata un rubļa vērtību attiecība bija A. 1: 1 B. 1: 100 C. 1: 200 D. 1: 500 http: //neogeo. lv/? p=19029 /

Jubilejas un piemiņas lata monētas http: //limbazniekiem. lv/latvijas-bankas-aptauja-par-gada-monetu/ Jubilejas un piemiņas lata monētas http: //limbazniekiem. lv/latvijas-bankas-aptauja-par-gada-monetu/

Pirmās lata jubilejas monētas tika izlaistas 1993. gadā un tās bija (vēlāk tika noteikts Pirmās lata jubilejas monētas tika izlaistas 1993. gadā un tās bija (vēlāk tika noteikts apgrozības monētu statuss) A. Hanzas Savienībai veltīts monētu komplekts B. Olimpiskajām spēlēm veltīts komplekts C. Latvijas Republikas 75. gadadienai veltītu jubilejas monētu komplekts D. Skudra un Stārķis http: //www. naudaslietas. lv/2013/02/monetas-2/attachment/100/

2001. gadā sudraba lats 2001. gadā sudraba lats "Millennium" saņēma ASV numismātikas publikāciju izdevniecības Krause Publications konkursa "Gada monēta" balvu A. Nominācijā "Gada novatoriskākā monēta“ B. Nominācijā "Gada skaistākā monēta“ C. Nominācijā "Gada vērtīgākā monēta“ D. Grand Prix http: //www. bank. lv/nauda/monetu-balvas

2010. gadā Berlīnē Pasaules naudas izstādē ASV numismātikas publikāciju izdevniecības Krause Publications “ balvu 2010. gadā Berlīnē Pasaules naudas izstādē ASV numismātikas publikāciju izdevniecības Krause Publications “ balvu "Gada monēta 2010" saņem A. Zelta monēta “Zelta ābele” B. Zelta monēta "Latvijas monēta“ C. Zelta monēta “Pieclatnieks ” D. Zelta monēta “Latvijas māmuļa” http: //www. bank. lv/nauda/monetu-balvas

2004. gadā ASV numismātikas publikāciju izdevniecības Krause Publications konkursā 2004. gadā ASV numismātikas publikāciju izdevniecības Krause Publications konkursā "Gada monēta" balvu nominācijā "Mākslinieciskākā monēta“ saņēma A. Sudraba monēta " Debesis" B. Sudraba monēta "Liktenis" C. Sudraba monēta "Zeme" D. Sudraba monēta "Kurzeme" http: //www. bank. lv/nauda/monetu-balvas

2006. gadā monētu izstādē Vicenza Numismatica Itālijā nominācijā International Prize Vicenza Numismatica galveno balvu 2006. gadā monētu izstādē Vicenza Numismatica Itālijā nominācijā International Prize Vicenza Numismatica galveno balvu kā izcilākā monēta saņēma A. 100 santīmu sudraba jubilejas monēta “Senas vērtības" B. 100 santīmu sudraba jubilejas monēta “Laimes monēta" C. 100 santīmu sudraba jubilejas monēta “Joku stāsti" D. 100 santīmu sudraba jubilejas monēta "Barons Minhauzens" http: //www. bank. lv/nauda/monetu-balvas

Monēta “Miglā asaro logs” veltīta A. Vilim Plūdonim B. Dzejniekam Imantam Ziedonim C. Dzejniekam Monēta “Miglā asaro logs” veltīta A. Vilim Plūdonim B. Dzejniekam Imantam Ziedonim C. Dzejniekam Aleksandram Čakam D. Dzejniekam Ojāram Vācietim http: //www. bank. lv/nauda/migla-asaro-logs

Sabiedrības aptaujā par Sabiedrības aptaujā par "Latvijas gada monētu 2013" atzīta A. "Šūpuļa monēta“ B. "Sudraba lasis“ C. "Ak, svētā Lestene!“ D. Rūdolfam Blaumanim veltītā http: //www. bank. lv/nauda/aptauja-latvijas-gada-moneta

Minerāls, kurš izmantots monētā A. Bazalts B. Granīts C. Marmors D. Dzintars http: //www. Minerāls, kurš izmantots monētā A. Bazalts B. Granīts C. Marmors D. Dzintars http: //www. bank. lv/nauda/dzintara-moneta

Centrālo disku Akmens monētā veido A. Bazalts B. Marmors C. Granīts D. Kvarcs http: Centrālo disku Akmens monētā veido A. Bazalts B. Marmors C. Granīts D. Kvarcs http: //www. bank. lv/nauda/akmens-moneta

Piemiņas monēta aicina aizsargāt A. Nutriju B. Eiropas ūdeli C. Bebru D. Sesku http: Piemiņas monēta aicina aizsargāt A. Nutriju B. Eiropas ūdeli C. Bebru D. Sesku http: //www. bank. lv/nauda/pieminas-moneta-eiropas-udele

Eiro - mūsu nauda http: //travelnews. lv/? m_id=18311&i_id=5&pub_id=81565&i_ctr=37&Seremetjevalidosta-sesus-gadus-glabajas-20 -miljardi-eiro Eiro - mūsu nauda http: //travelnews. lv/? m_id=18311&i_id=5&pub_id=81565&i_ctr=37&Seremetjevalidosta-sesus-gadus-glabajas-20 -miljardi-eiro

Pavisam ir A. piecu dažādu nominālu eiro banknotes B. septiņu dažādu nominālu eiro banknotes Pavisam ir A. piecu dažādu nominālu eiro banknotes B. septiņu dažādu nominālu eiro banknotes C. astoņu dažādu nominālu eiro banknotes D. deviņu dažādu nominālu eiro banknotes http: //www. delfi. lv/bizness/bankas_un_finanses/visbiezak-vilto-20 -eiro-un-50 -eiro-banknotes. d? id=43269609

Eiro banknošu dizaina autors ir A. itāļu mākslinieks Umberto Boccioni B. franču mākslinieks Gī Eiro banknošu dizaina autors ir A. itāļu mākslinieks Umberto Boccioni B. franču mākslinieks Gī Debors C. beļģu mākslinieks Henrijs Klemenss Van de Velde D. austriešu mākslinieks Roberts Kalina http: //en. wikipedia. org/wiki/Robert_Kalina

Visu eiro monētu A. Eiropas puse ir vienāda, bet atšķiras katras valsts monētas nacionālā Visu eiro monētu A. Eiropas puse ir vienāda, bet atšķiras katras valsts monētas nacionālā puse B. nacionālā puse visu valstu monētām ir vienāda, bet atšķiras katras valsts monētas Eiropas puse C. atšķiras katras valsts monētas abas puses D. visu valstu monētas ir vienādas http: //mindmillion. com/MONEY/euro-notes-euro-coins. htm

Pavisam ir A. piecu dažādu nominālu eiro monētas B. septiņu dažādu nominālu eiro monētas Pavisam ir A. piecu dažādu nominālu eiro monētas B. septiņu dažādu nominālu eiro monētas C. astoņu dažādu nominālu eiro monētas D. deviņu dažādu nominālu eiro monētas http: //mindmillion. com/MONEY/euro-notes-euro-coins. htm

1 un 2 eiro monētu grafisko dizainu veidoja A. Guntars Sietiņš B. Laimonis Šēnbergs 1 un 2 eiro monētu grafisko dizainu veidoja A. Guntars Sietiņš B. Laimonis Šēnbergs C. Jānis Strupulis D. Gunārs Krollis

Eiro centu monētu grafisko dizainu veidoja A. Ilmārs Blumbergs B. Laimonis Šēnbergs C. Jānis Eiro centu monētu grafisko dizainu veidoja A. Ilmārs Blumbergs B. Laimonis Šēnbergs C. Jānis Strupulis D. Gunārs Krollis

Šī Latvijas eiro monēta ir A. 2 eiro B. 1 eiro C. 20 centi Šī Latvijas eiro monēta ir A. 2 eiro B. 1 eiro C. 20 centi D. 5 centi http: //www. bank. lv/es-un-eiro/

Šī Latvijas eiro monēta ir A. 2 eiro B. 1 eiro C. 50 centi Šī Latvijas eiro monēta ir A. 2 eiro B. 1 eiro C. 50 centi D. 5 centi http: //www. bank. lv/es-un-eiro/

Latvijas eiro monētas tiek kaltas A. Helsinkos (Somija) B. Štutgartē (Vācija) C. Bonnā (Vācija) Latvijas eiro monētas tiek kaltas A. Helsinkos (Somija) B. Štutgartē (Vācija) C. Bonnā (Vācija) D. Ķelnē (Vācija) http: //www. bank. lv/es-un-eiro/

Par 1 latu Latvijas Bankā var saņemt A. 0. 70 eiro B. 0. 71 Par 1 latu Latvijas Bankā var saņemt A. 0. 70 eiro B. 0. 71 eiro C. 1. 42 eiro D. atkarībā no eiro pārdošanas kursa, kas katru dienu mainīsies

5 eiro sudraba kolekcijas monēta 5 eiro sudraba kolekcijas monēta "Baltā grāmata“ veltīta A. Rakstniekam Jānim Jaunsudrabiņam B. Rakstniekam Vilim Plūdonim C. Rakstniekam Jānim Rainim D. Rakstniekam Kārlim Skalbem http: //lv. wikipedia. org/wiki/J%C 4%81 nis_Jaunsudrabi%C 5%86%C 5%A 1#mediaviewer/Att%C 4%93 ls: Jaunsudrabi%C 5%86%C 5%A 1. jpg

5 eiro sudraba kolekcijas monēta veltīta (2014. gads) A. Baltijas valstu dalībai ES B. 5 eiro sudraba kolekcijas monēta veltīta (2014. gads) A. Baltijas valstu dalībai ES B. Baltijas valstu dalībai NATO C. Baltijas ceļam D. Baltijas valstu līguma noslēgšanai http: //www. bank. lv/nauda/eiro-kolekcijas-monetas

5 eiro sudraba kolekcijas monēta veltīta (2014. gads) A. Ainažu jūrskolai B. Rīgas ostai 5 eiro sudraba kolekcijas monēta veltīta (2014. gads) A. Ainažu jūrskolai B. Rīgas ostai C. Hercoga Jēkaba flotei D. Latvijas buru kuģiem http: //www. bank. lv/nauda/eiro-kolekcijas-monetas

Pirmā Latvijas īpašā dizaina 2 eiro monēta veltīta A. Latvijas arhitektūrai B. 2014. gada Pirmā Latvijas īpašā dizaina 2 eiro monēta veltīta A. Latvijas arhitektūrai B. 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētai Rīgai C. Vecrīgas arhitektūrai D. Rīgas jūgendstila arhitektūrai http: //eiro-monetas. weebly. com/zinas-un-blogs/category/latvijas%202%20 eiro%20 monetad 5886 e 142 f

Materiālu veidoja Inta Jorniņa, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas ekonomikas skolotāja, 2014. gada augusts. Materiālu drīkst Materiālu veidoja Inta Jorniņa, Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas ekonomikas skolotāja, 2014. gada augusts. Materiālu drīkst izmantot tikai informējošiem un izglītojošiem mērķiem.