K Vološins Zigmunds Freids austriešu neirologs un

K. Vološins

Zigmunds Freids austriešu neirologs un psihiatrs, psihoanalīzes pamatlicējs. (06. 05. 1856. - 23. 09. 1939)

• Mēģinājums pielietot skatpunktu un psihoanalīzes rezultātus pie nenoskaidrotiem pirmatnējas kultūras un reliģijas problēmam. • Darbu mērķis – mudināt specialistus izdarīt to labāk. • Balstās uz Frazer'a, Šopenhauer'a, Marrett'a, Spencer'a, Ferenczi, W. H. R. Rivers'a, Fr. Boas Hill Tout'a, Durkhaim'a, Mac Lennan'a, Howitt'a, Boldwin'a, W. Robertson Smith'a, S. Hilberer'a darbiem.

• Par totēmu var būt dzīvnieks vai dabas parādība. • Pirmatnējie cilvēki uzskatīja, ka dažādu dzimtu pamatā ir dažādi totēmi. • Piederumu totēmam ir iespējams mantot no mātes.

Likumi 1) Ir aizliegts nogalināt dzīvnieku – totēmu. 2) Ir jāaizvairās no dzimumsakariem ar cita dzimuma tava totēma biedriem.

Veidi 1) Cilts (ciena viss cilts), 2) Dzimuma (noteikta dzimuma cilvēki), 3) Individuāls.

Mērķi • Nodrošināt cilvēkus pret asinsgrēku, • Palīdzēt notikumu aizmiršanai.

• Totēmu ir aizliegts nosaukt ar to īstu vārdu, • Totēma dzīvnieka parādīšana pie mājas – nāves zīme.

• Tabu pamatā – aizliegta darbība. Svēts, briesmīgs, bīstams, aizliegts, netīrs.

Ietver 1) Svēta (vai netīra) cilvēka vai būtņu zīme, 2) Svētums (vai nelabums), radās aizleiguma pārkāpuma dēļ, 3) Aizliegumu veids.

Mērķis • Nozīmīgu cilvēku aizsardzība no iespējamiem bojājumiem, • Vāju cilvēku aizsardzība no varemiem mācītājiem un vadoņiem, • Aizsardzība no bīstamības, saistītas ar pieskaršanai mirušiem un nezināma ēdiena apēšanai, • Cilvēku aizsardzība no Dievu un Dēmonu varenības, • Īpašuma un lauka aizsardzība.

Veidi 1) Dabisks vai tiešs, 2) Nodots vai netiešs, - Iegūts - Vadoņa vai mācītāja nodots 3) Tabu starp citiem diviem veidiem.

Veidi 1) Pastāvīgs (mācītāji, vadoņi, mirušie), 2) Pagaidu (dzemdības, makšķerēšana un medības).

Veidi 1) Ar ienaidniekiem (pēc nogalināšanas ir jāpilda dažus - Samierināšanās - Ierobežošana - Nožēlošana 2) norādījumus), Ar vadoņiem, - Jācienā - Jāsargā 3) Ar aizgājējiem (radās apzinātu sapju un neapzinātu gandarijumu pret nāves pretstatīšanā).

• Pastāv ”Mana” spēks (Pieskariens pie valdniekiem un mācītājiem – nāve), • Aizliegumi attiecas uz tieksmi pie baudas, pārvietošanas un sazināšanas brīvību, • Par tabu parkāpumu ir iedomāts automatisks sods, • Ir iespējams izvairīties no tabu briesmam, nožēlojot grēku un piedalītos reliģiskās ceremonijās.

• Karalis pacelas virs pavalstniekiem, bet viņa dzīve pārvēršas mocībās, - pārvietojuma norobežojumi un dieta, • Valdnieka tiesibas – aizliegumi citiem.

• Ir aizliegts nosaukt aizgājēja vardu, • Nelaiķi – nikni vampīri, • Naidīgums pret mirušo – aizsardzības motīvs, • Nelaiķus apbedīja uz salam.

Idejas • Aizliegumiem nav pamata, • Tabu pirmatnējās versijās vēl nav iedalījuma svētā un nelabā, • Tabu aptver visas paražas, kuros reprezentējas bailes no objektiem, kuri ir saistīti ar kultiem, • Tabu kļuva par likumdošanas formu, • Sākotnēji tabu ir dēmonisks,

Idejas • Pirmatnēji cilvēki domā nekritiski, • Garīgi slims cilvēks un neirotiķis tuvinās pirmatnējam cilvēkam, • Pirmātnējs cilvēks nav savaldīts, darbības aizvieto domas, jo domas, nekavējoties kļūst par darbībam,

Idejas • Tabu uz dzīvniekiem – totēmisma pamats, • Nožēla ir sākotnējaka par attīrīšanu, • Saņemt īpašības ir iespējams, apēdot to īpašnieka ķermeni, • Dzemdības tika uzskatītas kā garu materializācija,

Idejas • Mūsdienīgas paražas un morāles var saturēt kaut ko kopējo ar primitīvo tabu, • Mūsdienu pagaidu vai pastāvīga bendes izolēšana attiecas uz to laiku, • Viss, kas vērsta domu uz aizliegto, izsauca domu saskaršanu, • Pieskaršanās ir valdījuma sākums,

Idejas • Aiz aizlieguma vienmēr ir vēlēšanās, • Jebkurš piemērs aizrauj ar vēlēšanām atdarināt, • Cilvēks, kas pārkāpa tabu, ieguva īpašību ievest citus kārdinājumā sēkot viņa piemeram, • Vēlēšanās atdarināt novestu pie sabiedrības sadrupšanai, • Spēja citos izsaukt ambivalentu konfliktu dod iespēju kļūt par tabu, nepārkāpot to,

Idejas • Mezoņu garīga dzīve nav novērtēta pilnā mērā (mežoņus salīdzina ar bērniem), • Pirmatnējas tautas padarija par neiespējamu nasaskaņu rašanu starp cilvēkiem, kuri kļuva par tuviem radiem, • Primitīvas tautas izveidoja ražošanas- patērētājsabiedrību,

Idejas • Sabiedrība evolucionēja no tēva bara uz brāļu klānu, • Upurēšana ir brīvdiena. Brīvdiena ir upurēšana, • Par upuri varēja būt lietas, kuru ir iespējams dzert vai ēst, • Saistības posms kopējā maltītē – ēšanas akts,

Idejas • Reliģijas pamatā ir vainas apziņa, • Pēc Taliana, izpirkt vainu par slepkavību ir iespējams tikai ar otru slepkavību, • J. Krists atbrīvoja cilveci no pirmatnēja grēka ar savas dzīvības nodošanu, pimatnējs grēks ir slepkavība,

Idejas • Gari un dēmoni – cilvēku jūtu projekcija, • Tabu mest gaismu uz sirdsapziņas rašanu, • Sapnis ir spējīgs līdzināties pārdzīvoto iespaižu kārtai un radīt saikni starp saturu un citu daļu, • Zinātnes pamatā ir ideja, ka cilvēks neko nezina, • Nāves problēma kļuva par pamatu animisma teorijas izveidošanai, • Animisms ir reliģiju pamatā.

Paldies par uzmanību!