Скачать презентацию Informatīvais ziņojums par priekšlikumiem izglītības iestāžu tīkla attīstībai Скачать презентацию Informatīvais ziņojums par priekšlikumiem izglītības iestāžu tīkla attīstībai

64dd565d12e32b368e2342096f6504c9.ppt

  • Количество слайдов: 20

Informatīvais ziņojums par priekšlikumiem izglītības iestāžu tīkla attīstībai 2008. gada 22. oktobris Informatīvais ziņojums par priekšlikumiem izglītības iestāžu tīkla attīstībai 2008. gada 22. oktobris

Pēc IZM statistikas datiem par 2007. /2008. mācību gadu ir pieejami šādi dati par Pēc IZM statistikas datiem par 2007. /2008. mācību gadu ir pieejami šādi dati par vispārizglītojošajām skolām: 1. Izglītības iestāžu skaits – 992, tai skaitā: 1. 1. vispārizglītojošo dienas skolu skaits – 958 (sākumskolas – 46; pamatskolas – 470; vidusskolas – 379; speciālās skolas – 34), 1. 2. vispārizglītojošo vakara (maiņu) skolu skaits – 34; 2. Klašu skaits – 15258, tai skaitā: 2. 1. klašu skaits vispārizglītojošajās dienas skolās – 14 798, 2. 2. klašu skaits vispārizglītojošajās vakara (maiņu) skolās – 460; 3. Skolēnu skaits: 3. 1. skolēnu skaits vispārizglītojošajās dienas skolās – 250 941, 3. 2. skolēnu skaits vispārizglītojošajās vakara (maiņu) skolās – 13 003; 4. Klašu komplektu skaits – 14 222, tai skaitā: 4. 1. klašu komplektu skaits vispārizglītojošajās dienas skolās – 13 798, 4. 2. klašu komplektu skaits vispārizglītojošajās vakara (maiņu) skolās – 424. 2

Operatīvā informācija uz 2008. gada 8. septembri 1. Izglītojamo skaits vispārējās izglītības iestādēs: 1. Operatīvā informācija uz 2008. gada 8. septembri 1. Izglītojamo skaits vispārējās izglītības iestādēs: 1. 1. pamatizglītības posmā (1. -9. klase) – 186563 1. 2. vidējās izglītības posmā (10. -12. klase) – 60925 KOPĀ 247 488 2. Izglītojamo skaits obligātā pirmsskolas izglītības posmā (5 un 6 gadīgie) : 2. 1. vispārējās izglītības iestādēs – 7862 2. 2. pirmsskolas izglītības iestādēs – 30854 KOPĀ 38 716 3. Izmaiņas pedagogu sastāvā: 3. 1. aizgājuši no darba pedagogi ar augstāko pedagoģisko izglītību – 1786 (tai skaitā 826 aizgājuši uz citu izglītības iestādi) 3. 2. pieņemti darbā pedagogi – 1711 (tai skaitā 180 jaunie pedagogi pēc pedagoģiskās augstskolas beigšanas) 3

Latvijā, skolēnu skaits līdz 2013. gadam turpinās samazināties. Pašreizējais skolēnu skaits Latvijā varētu atjaunoties Latvijā, skolēnu skaits līdz 2013. gadam turpinās samazināties. Pašreizējais skolēnu skaits Latvijā varētu atjaunoties 2025. gadā. Tādēļ izglītības iestāžu tīklu iespējams plānot pēc pašreizējā skolēnu skaita, lai ilgtermiņā nerastos izglītības iestāžu nepietiekamības draudi skolēnu skaita palielināšanās dēļ. Vispārizglītojošo skolu skolēnu skaita prognoze (tūkstošos) 300 250 200 150 100 50 20 8. g. 0 20 9. g. 1 20 0. g. 1 20 1. g. 1 20 2. g. 13 20. g. 1 20 4. g. 1 20 5. g. 1 20 6. g. 1 20 7. g. 18 20. g. 1 20 9. g. 2 20 0. g. 2 20 1. g. 2 20 2. g. 2 20 3. g. 24 20. g. 2 20 5. g. 2 20 6. g. 2 20 7. g. 2 20 8. g. 2 20 9. g. 30. g. 0

Analizējot skolotāju un skolēnu skaita attiecības, var secināt, ka Latvija starp pasaules valstīm izceļas Analizējot skolotāju un skolēnu skaita attiecības, var secināt, ka Latvija starp pasaules valstīm izceļas ar ļoti nelielu skolēnu skaitu uz vienu pedagogu. Pašlaik Latvijā vidēji uz vienu pedagoga darba likmi ir 6, 3 skolēni (Eiropas valstu rādītāji ir aptuveni divas reizes augstāki – 11– 14 skolēnu uz vienu pedagogu). Skolēnu skolotāju skaita attiecība 30. 0 25. 0 20. 0 15. 0 10. 0 ) l ga tv ija (li km es . ) rtu Po La n . s k ai (p ed e ija tv ec Sp re G 2 iu m lg Be e w ay or N ria st an c Fr Au nd 2 d itz er la ly an Ita el Ic Sw La Sl az il Tu rk ey Fi nl U an ni te d d St at es Br ex i M C hi le co 0. 0 ov Ko ak re R a ep ub lic Sw ed en G er m an y O EC Ja D pan av C er ze ag ch e R ep ub N ew U lic ni te Ze d Ki ala n ng do d m 1, 3 H un ga ry Is ra el 5. 0 (No OECD 2006 par 2004. gadu; Latvija pēc IZM datiem par 2007. /08. māc. gadu)

Pētījumā sniegtā informācija arī rāda, ka kopš 2001. gada, kad sākās strauja skolēnu skaita Pētījumā sniegtā informācija arī rāda, ka kopš 2001. gada, kad sākās strauja skolēnu skaita samazināšanās vispārējā izglītībā, skolotāju skaits gandrīz nav samazinājies. Skolēnu, skolotāju un skolu skaits Latvijā 4000 3500 3000 2500 Skolas Skolēni/100 Skolotāji/10 2000 1500 1000 2007. /08 2006. /07 2005. /06 2004. /05 2003. /04 2002. /03. 2001. /02 2000. /01 1999. /2000. 1998. /99 1995. /96. 1990. /91. 1985. /86. 1980. /81. 1975. /76. 1970. /71. 1965. /66. 1960. /61. 1955. /56. 1950. /51. 1945. /46. 1944. /45. * 1940. /41. 1935. /36. 1930. /31. 1925. /26 0 1920. /21. 500

Apzinoties izglītību kā vērtību ikviena cilvēka dzīvē un kopējā valsts attīstībā, IZM īsteno tādu Apzinoties izglītību kā vērtību ikviena cilvēka dzīvē un kopējā valsts attīstībā, IZM īsteno tādu politiku, kas nodrošina ne tikai izglītības pieejamību un efektīvu līdzekļu izmantošanu, bet kā svarīgāko uzdevumu izvirza izglītības kvalitātes nodrošināšanu. Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūra (VIKNVA) laikā no 2005. gada oktobra līdz 2008. gada maijam ir nodrošinājusi 548 vispārējās izglītības iestāžu akreditācijas un izglītības iestādes vadītāju atestācijas (akreditācija) procesa norisi. Skolu vērtēšanas līmeņu apraksts Līmenis 4 3 2 1 Punkti Ļoti labi Vairāk par 90% Gandrīz viss Pārsvarā stiprās puses Labi Vairāk par 75% Lielākā daļa Stiprās puses pārsvarā pār nepilnībām Viduvēji Vairāk par 50% Vairāk kā puse Daži būtiski trūkumi Nepietie kami Mazāk par 50% Mazāk kā puse Pārsvarā trūkumi 4 punkti 3 punkti 2 punkti 1 punkts

Skolu skaits procentos no kopējā skolu skaita attiecībā pret iegūto punktu skaitu Skolu skaits procentos no kopējā skolu skaita attiecībā pret iegūto punktu skaitu

Finansējuma princips - “Nauda seko bērnam” Darba grupas secinājums - lai veicinātu pamatizglītības ieguvi Finansējuma princips - “Nauda seko bērnam” Darba grupas secinājums - lai veicinātu pamatizglītības ieguvi pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, ir nepieciešama diferencēta pieeja optimālā skolēnu skaita noteikšanā un finansējuma novirzīšanā. Diferencētu pieeju būtu iespējams īstenot ar koeficientu ieviešanu, ņemot vērā teritorijas blīvumu, izglītības iestādē īstenojamo mācību programmu saturu un citus faktorus, kas ietekmē izglītības pieejamību un kvalitāti. Skolēnu skaits uz vienu pedagoga darba likmi ir visciešākajā sakarā ar Latvijas skolotāju atalgojumu.

Vidējais skolēnu skaits klasē: novados pamatizglītības programmā – sākumposmā (1. – 6. klase) ir Vidējais skolēnu skaits klasē: novados pamatizglītības programmā – sākumposmā (1. – 6. klase) ir 10 skolēni, vecākās klasēs (7. – 9. klasē) – 14, vispārējās vidējās izglītības programmā (10. – 12. klase) – 20, republikas pilsētās pamatizglītības programmā (1. – 9. klase) – 20, vispārējās vidējās izglītības programmā (10. – 12. klase) – 25. NOVADOS: Lai īstenotu 1. – 9. klases izglītības programmas nepieciešamas 17, 47 skolotāju likmes 10. – 12. klases programmas – 7, 15 skolotāju likmes papildus administrācijas atalgojumam + 15% no skolotāju algu fonda (3, 69 likmes). (17, 47 + 7, 15) + 15% = 28, 31 pedagogu likme Vidējais skolēnu skaits: sākumskolā 1. – 4. klase – 40 1. – 6. klase – 60 pamatskolā 1. – 9. klase – 102 vidusskolā 1. – 12. klase – 162 skolēni / 28 likmes = 5, 8 skolēni uz vienu pedagoga likmi 10

REPUBLIKAS PILSĒTĀS: Lai īstenotu 1. – 9. klases izglītības programmas nepieciešamas 20, 18 skolotāju REPUBLIKAS PILSĒTĀS: Lai īstenotu 1. – 9. klases izglītības programmas nepieciešamas 20, 18 skolotāju likmes 10. – 12. klases programmas – 9 skolotāju likmes papildus administrācijas atalgojumam + 15% no skolotāju algu fonda (4, 38 likmes). (20, 18 + 9) + 15% ≈ 34 pedagogu likmes Vidējais skolēnu skaits: pamatskolā 1. – 9. klase – 180 vidusskolā 1. – 12. klase – 255 skolēni / 34 likmes = 7, 5 skolēni uz vienu pedagoga likmi 11

Kā liecina darba grupā izdarītie aprēķini, būtu vēlams, lai novada pamatskolā mācītos vidēji 100 Kā liecina darba grupā izdarītie aprēķini, būtu vēlams, lai novada pamatskolā mācītos vidēji 100 skolēnu, republikas pilsētās 180 skolēnu. Vispārējās pamatizglītības iestāžu skaits, kurās skolēnu skaits ir mazāks par 100 Kā redzams 280 pamatskolās skolēnu skaits ir mazāks par 100 skolēniem skolā 12

Vispārizglītojošo skolu skolēnu skaits uz 100 iedzīvotājiem rajonos un pilsētās Vairākos rajonos ar lielu Vispārizglītojošo skolu skolēnu skaits uz 100 iedzīvotājiem rajonos un pilsētās Vairākos rajonos ar lielu skolēnu īpatsvaru ir salīdzinoši daudz mazo pamatskolu ar skolēnu skaitu zem 100. Tātad Latvijas situācijā pašvaldības meklē iespējas saglabāt mazas skolas arī teritorijās, kurās ir liels skolēnu īpatsvars uz 100 iedzīvotājiem Cēsu rajonā 13, 7 skolēnu uz 100 iedzīvotājiem un 14 mazās skolas ar skolēnu skaitu zem 100 Madonas rajonā 13, 2 skolēnu uz 100 iedzīvotājiem un 11 mazās skolas ar skolēnu skaitu zem 100 13

Vispārējās vidējās izglītības iestāžu skaits, kurās skolēnu skaits ir mazāks par 160 Kā redzams Vispārējās vidējās izglītības iestāžu skaits, kurās skolēnu skaits ir mazāks par 160 Kā redzams kartē 38 vidusskolās skolēnu skaits ir zemāks par 160. 14

Vidusskolu skaits, kurās skolēnu skaits vidusskolas posma klasēs (10. -12. klase) ir mazāks par Vidusskolu skaits, kurās skolēnu skaits vidusskolas posma klasēs (10. -12. klase) ir mazāks par 60 Analizējot tieši vidusskolu klašu (atsevišķi 10. – 12. klašu) piepildījumu, redzams, ka mazo vidusskolu skaits ir 2, 4 reizes lielāks jeb – 92 vidusskolas. Lielāka vidusskolu koncentrācija, dotu lielākas iespējas piesaistīt materiālos un cilvēkresursus vispārējās vidējās izglītības kvalitātes uzlabošanai. 15

Īstenojot aktivitāti “Kvalitatīvas dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana” ar ERAF atbalstu 225* Latvijas Īstenojot aktivitāti “Kvalitatīvas dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana” ar ERAF atbalstu 225* Latvijas vispārējās vidējās izglītības iestādēs būs modernizēti dabaszinātņu un matemātikas kabineti. *60% no katra rajona vai republikas nozīmes pilsētas administratīvajā teritorijā esošajām vispārējās izglītības iestādēm. 16

Darba grupas secinājumi, kas rodas, sakārtojot skolu tīklu: 1. Palielināsies attālums līdz izglītības iestādei Darba grupas secinājumi, kas rodas, sakārtojot skolu tīklu: 1. Palielināsies attālums līdz izglītības iestādei vecāko klašu skolēniem. 2. Nepieciešams finansējums: • skolu ēku pielāgošanai lielākam skolēnu skaitam; • skolu autobusu iegādei; • ceļu infrastruktūras sakārtošanai un uzturēšanai. 3. Darba vietu skaita samazināšanās izglītības sektorā. 4. Izglītības iestāžu tīkla sakārtošana radītu nevis bezdarba palielinājumu pedagogu vidū, bet gan palīdzētu novērst pedagogu nepietiekamību. 17

 Turpmākā rīcība: Valsts atbildība: 1. Izglītības iestāžu tīkla attīstībai un finansēšanas modeļa „Nauda Turpmākā rīcība: Valsts atbildība: 1. Izglītības iestāžu tīkla attīstībai un finansēšanas modeļa „Nauda seko skolēnam” ieviešanai sadarbībā ar pašvaldībām veikt virtuālu pedagogu darba samaksas finansēšanas principa „Nauda seko skolēnam” ieviešanas modelēšanu, kā arī izvērtēt virtuālās modelēšanas rezultātus. 2. Izstrādāt normatīvo bāzi pedagoga-palīga amata ieviešanai un veikt aprobāciju 2009. /10. mācību gadā. 3. Rast atbalstu valsts investīciju piesaistīšanai izglītības iestāžu infrastruktūras un valsts nozīmes ceļu sakārtošanai. 4. Lai sekmētu ikviena bērna potenciāla attīstību un individuālo pieeju nodrošināšanu atbilstoši bērna spējām un talantam, izstrādāt mehānismu finansiālam atbalstam jaunām (licencētām) izglītības dažādību sekmējošām izglītības programmām. 18

Pašvaldību atbildība: 1. Nepieciešams nodrošināt pamatizglītības ieguvi pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un vidusskolu posmā Pašvaldību atbildība: 1. Nepieciešams nodrošināt pamatizglītības ieguvi pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un vidusskolu posmā ir atbalstāma lielāka skolēnu koncentrācija, kas dotu lielākas iespējas piesaistīt materiālos un cilvēkresursus vispārējās vidējās izglītības kvalitātes uzlabošanai. 2. Sniegt informāciju par virtuālas pedagogu darba samaksas finansēšanas principu „Nauda seko skolēnam” modelēšanas ieviešanas rezultātiem. 3. Izvērtēt iespējas skolas ar nelielu skolēnu skaitu veidot kā lielāku skolu filiāles. 4. Rast iespējas vietējas nozīmes ceļu infrastruktūras sakārtošanā. 5. Izvērtēt iespējas izglītības organizācijas procesā apvienot dažādu izglītības programmu īstenošanu vienā izglītības iestādē, tajā skaitā vispārējās izglītības un profesionālās izglītības programmas. 6. Balstoties uz virtuālā modeļa rezultātiem, plānot cilvēkresursus skolu tīkla sakārtošanai. 19

PALDIES PAR UZMANĪBU! 20 PALDIES PAR UZMANĪBU! 20