Henriks ibsens (20. 03. 182823. 05. 1906) Bija norvēģu dramaturgs. Viņa darbība tiek saistīta ar reālismu, naturālismu un ta saukto «jauno drāmu» Ibsens arī rakstījis dzeju.
SATURS § H. Ibsena dzīve § Darbi § Pēra Ginta saturs § Ieguldījums Pasaules literaturā
H. IBSENA DZĪVE v Henriks Ibsens dzimis Knuda Ibsena, turīga tirgoņa, un Marišenas Ibsenas (dzimušas Altenburgas) ģimenē nelielā Norvēģijas ostas pilsētiņā Šīenā. Viņa ģimene bija viena no vecākajām un ievērojamākajām ģimenēm visā Norvēģijā. Neilgi pēc viņa piedzimšanas ģimenes materiālais stāvoklis radikāli pasliktinājās, viņi vairākkārt mainīja dzīvesvietu. Piecpadsmit gadu vecumā Ibsenas pameta mājas un 1844. g. janvārī ierodas Grimstades pilsētiņā, kur kļūst par farmaceita Jena Orupa Reimana mācekli un sāk rakstīt pirmās lugas. 1846. g. kādai no Reimana kalponei no Ibsena piedzimst ārlaulības bērns. 1850. g. Ibsens dodas uz Kristiāniju (tagadējo Oslo), jo nolēmis stāties universitātē, taču drīz vien atsakās no šīs idejas. Tajā pašā gadā tiek publicēta viņa pirmā luga "Katilīna" (ar pseidonīmu Brīnjulfs Bjarme). Pirmā viņa luga, kas tika iestudēta, bija tajā pašā gadā izdotā drāma "Varoņu kapulauks", taču tās iestudējums neguva īpašu ievērību.
H. IBSENA DZĪVE v No 1852. g. Ibsens darbojas pirmajā norvēģu teātrī Bergenā, kur viņš iesaistījies vairāk nekā 145 iestudējumu veidošanā - gan kā autors, gan režisors, gan producents. 1857. g. viņš atgriezās Kristiānijā, kur kļuva par Kristiānijas Nacionālā teātra māksliniecisko vadītāju. Nākamajā gadā viņš apprecējās ar Susannu Tūresenu, un vēl pēc gada piedzimst viņu dēls Sigurds. v 1864. g. ģimene pārcēlās uz Itāliju un uzsāka dzīvi Romā. Nākamajā gadā publicētā luga "Brands" ieguva plašu atzinību, ko vēl vairāk nostiprināja "Pērs Gints" (1867). Panākumu iedvesmots Ibsens aizvien vairāk savos darbos sāka paust savas idejas un uzskatus, un pamazām viņš kļuva par vienu no ietekmīgākajiem Eiropas dramaturgiem. v 1868. g. Ibsens ar ģimeni pārcēlās uz Drēzdeni Vācijā, kur gadiem rakstīja, viņaprāt, savu nozīmīgāko lugu "Ķeizars un galilejietis", kas tika publicēta 1873. g. 1875. g. pārceļas uz Minheni, 1878. g. - atkal uz Romu, 1885. - atkal uz Minheni, bet 1891. g. atgriežas uz dzīvi Kristiānijā Norvēģijā. 1900. g. Ibsens pārcieš pirmo infarktu, 1906. g. viņš 78 gadu vecumā mirst.
DARBI v "Katilīna" (Catilina, 1850) v "Varoņu kapukalns" (Kjæmpehøjen, 1850) v "Norma jeb politiķa mīlestība" (Norma eller En Politikers Kjærlighed, 1851, publicēta anonīmi) v "Jāņu nakts" (Sancthansnatten, 1852) v "Estrotas Ingere" (Fru Inger til Østeraad, 1854) v "Svētki Solhaugā" (Gildet paa Solhoug, 1855) v "Ūlafs Liljekranss" (Olaf Liljekrans, 1856) v "Helgelanes varoņi" (Hærmændene paa Helgeland, 1857) v "Mīlestības komēdija" (Kjærlighedens Komedie, 1862) v "Troņa tīkotāji" (Kongs-Emnerne, 1863)
DARBI v "Pērs Gints" (Peer Gynt, 1867) v "Jaunatnes savienība" (De unges Forbund, 1869) v "Ķeizars un galilietis" (Kejser og Galilæer, 1873) v "Sabiedrības balsti" jeb "Sabiedrības pīlāri" (Samfundets støtter, 1877) v "Leļļu nams" (Et dukkehjem, 1879) v "Spoki" (Gengangere, 1881) v "Tautas ienaidnieks" (En Folkefiende, 1882) v "Meža pīle" (Vildanden, 1884) v "Rosmersholma" (Rosmersholm, 1886) v "Jūras sieviete" (Fruen fra havet, 1888) v "Heda Gablere" (Hedda Gabler, 1890) v "Būvmeistars Sūlness" (Bygmester Solness, 1892) v "Mazais Eijolfs" (Lille Eyolf, 1894) v "Jūns Gabriels Borkmanis" (John Gabriel Borkman, 1896)
«PĒRA GINTA» SATURS v Ekspozīcija. Notikumi Pēra dzimtajā ciemā, viņa stāstītie fantastiskie piedzīvojumu stāsti, konflikts ar māti. v Sarežģījums. Sabiedrības ironija Ingrīdas kāzās (par Pēru), līgavas nozagšana. v Kāpinājums. Iespējamā pārtapšana par trolli, bēgšana no troļļu pils. v Kulminācija. Piedzīvojumi ārzemēs – dumpis uz kuģa, dēkas tuksnesī un Austrumu zemēs. v Atrisinājums. Pogu lējēja satikšana un atgriešanās pie Solveigas.
IEGULDĪJUMS PASAULES LITERATURĀ v Ieguldījums pasaules literaturā ir patiešam ļoti liels. Henriks atver jauno stilu drāmā , ta saukto «jauno drāmu» . 19 gadsimta drāmas palēnam pazuda okeanā līdzīgās drāmas. Ibsena drāmas to aizvietoja ar jaunam jūtam , ar jaunam situacijam , ar jaunam problemam. . Utt. v Ibsens devis pasaulej kaut ko jauno , un tāpēc viņa ieguldīums ir ļoti liels!
INTERESANTIE FAKTI v Ibsena dēls bijis zināms politiķis un žurnalists, bet mazdēls kļuva par kino rižesiru v Par Ibsenu nosauca krateri uz Merkurija! v No 1986. gada Norveģija ir premija par ieguldījumu dramaturgijā , kas nosaukta arī par Ibsenu. v Šienā darbojas Ibsena teātris
PALDIES PAR UZMANĪBU !!! Vladislavs Valters 10. a
Скачать презентацию Henriks ibsens 20 03 182823 05 1906 Bija
Vladislavs Valters 11.a H.Ibsens.ppt