BIOTEHNOLOĢIJA III REKOMBINANTU BIOTEHNOLOĢIJA JAUNĀ BIOTEHNOLOĢIJA I

BIOTEHNOLOĢIJA III : REKOMBINANTU BIOTEHNOLOĢIJA JAUNĀ BIOTEHNOLOĢIJA I. Muižnieks, 2013. g.

ĢENĒTISKI MODIFICĒTI AUGI PĀRTIKĀ Galvenie ģenētiskie elementi, kurus izmanto ĢM augu ieguvē: gēni, to kodētās pazīmes un izcelsme, regulācijas elementi un to darbības īpatnības, plašāk lietotās vektorsistēmas, augu šūnu transformācijas metodes, augu organismu reģenerācijas metodes; ĢM augu daudzveidība: galvenajās ĢM augu grupas un to īpašības, bioķīmiskie mehānismi, kuri nodrošina modifikāciju; ĢM augu izplatības dinamiku pasaules lauksaimniecībā. Jaunās ĢM organismu iegūšanas metodes ĢM augu izmantošanu regulējošie tiesību akti.

ĢENĒTISKĀS MODIFIKĀCIJAS MOLEKULĀRIE PAMATI GĒNS - NUKLEOTĪDU SECĪBA, KAS KODĒ PROTEĪNA STRUKTŪRU O P KODĒJOŠĀ DAĻA T GĒNA DARBĪBU REGULĒ: P - promoters, nukleīnskābes rajons, kurā sākas gēna informācijas pārrakstīšana par m. RNS O - operators, nukleīnskābes rajons, kas regulē promotera aktivitāti T - terminators, nukleīnskābes rajons, kurā tiek pārtraukta gēna transkripcija

Augu šūnas īpatnības: šūnas siena; organellas; vakuolas; transporta signālsecības

Hloroplastu genoma izmēri - ~ 70 - ~ 220 k. b. p. , vidēji 160 k. b. p. Annals of Botany 103: 625– 633, 2009

Augu mitohondriju genoma raksturojums (dzīvnieku – 15 – 18 k. b. p. , sēņu – 18 – 78 k. b. p. ) http: //www. ndsu. edu/pubweb/~mcclean/plsc 731/genome 8. htm Gēnu plūsma no mitohondrijiem un hloroplastiem uz kodolu

ĢM AUGA IEGŪŠANA Regulatori Visā auga organismā aktīvie regulatori: Promoteri: Ca. MV 35 S RNA; nopalīna, oktopīna, manopīna sintāžu (nos, ocs, mas ), ubikvitīna, aktīna. NOS-terminators,

Regulatori Ca. MV: Cauliflower mosaic virus (puķkāpostu mozaīkas vīruss) Ca. MV: 50 nm diametra kapsīds, ~ 8030 b. p. ds DNS ar vienpavediena pārrāvumiem, NS ~16% viriona masas. Inficē Cruciferae, Resedaceae, Solanaceae augu dzimtas, pārnesēji - laputis

Regulatori Ca. MV replikācija notiek līdzīgi cilvēka B tipa hepatīta vīrusam: uz DNS matricas tiek sintezēta par genomu garāka 35 S RNS, kuru vīrusa revertāze atkal pārvērš DNS formā.

http: //www. patentlens. net/daisy/promoters/ext/navaggregator/navaggr. Promotera patenti pieder Monsanto un Rokfellera universitātei

Regulatori Ubikvitīns – visās eikariotu šūnās sastopams neliels (76 aminosk. atlikumi, 8564 Da) proteīns, ar kuru iezīmē proteosomās noārdīšanai paredzētos proteīnus http: //www. patentlens. net/daisy/promoters/ext/navaggregator/navaggr. Patenti: Mycogen, Monsanto

Regulatori Aktīns – visās eikariotu šūnās sastopams citoskeleta komponents, kas piedalās šūnas formas veidošanā, kustību un dalīšanās procesos

Regulatori Alkoholdehidrogenāzes promotera inducējama sistēma. Citas inducējamas sistēmas – tet, glikokortikoīdu hormoni, metālu joni, vides stress, gaisma Alcohol dehydrogenase I (Adh-I) encoded by the alc A gene; transcriptional activator protein Alc. R; ethanol, ethyl methyl ketone or other alcohols/ketones act as inducers of the gene expression. Patents - Syngenta

Sēklu specifiski promoteri Plant Biotechnology Journal (2010) 8, pp. 588– 606 http: //biopharminternational. findpharma. com/biopharm/article. Detai Regulatori

Regulatori Agrobacterium inducētie sakņu audzēji nos - nopalīna sintēzes gēna terminators no Agrobacterium Ti plazmīda Nopalīns Agrobacterium Ti plazmīdas helios. bto. ed. ac. uk/bto/microbes/crown. htm

Nesēji - vektorplazmīdas Selekcionējamie marķiergēni - rezistences -kanamicīna vai G 148 : neomicīna fosfotransferāze (npt II), -higromicīns B : higromicīna fosfotransferāze (hyg B), - gentamicīns : gentamicīna acetiltransferāze, - streptomicīns : streptomicīna fosfotransferāze, - fosfinotricīns (basta, bioalofoss, glufosināts): fosfinotricīna acetiltransferāze (pat).

Nesēji - vektorplazmīdas Pēc transgēna iegūšanas slekcijas marķierus vairs nevajag. Selekcijas marķiera klātbūtne apgrūtina tālāko rīcību ar transgēnu. Selekcijas marķieris (piem. , antibiotiku rezistence) apgrūtina transgēna izmantošanu. Transgēni augi bez selekcijas marķieriem. Transformācija bez marķiera vai MAT vektori (multi-auto-transformation).

ipt gēns – citokīnu produkcija rol gēns – bārkšsakņu veidošanās R /Rs – rauga saitspecifiskas rekombinācijas sistēma ar inducējamu promoteru Ebinuma. Komamine, 2001

ĢM AUGA IEGŪŠANA AUGU TRANSFORMĀCIJA Augu audu un veselu augu apstrāde makroinjekcija; mērcēšana; apstrāde ar baktērijām vakumā. Protoplastu apstrāde PEG klātbūtnē; ar mākslīgajām liposomām; elektroporācija; sapludināšana. Augu šūnu un šūnu kultūru apstrāde mikroinjekcija; balistiskā (biolistics) transformācija; agrobaktēriju metodes.

ĢM AUGA IEGŪŠANA Augu transformācijas metodes

ĢM AUGA IEGŪŠANA Augu transformācijas metodes Apstrādājot ar celulāzēm un pektināzēm, iegūst augu protoplastus

ĢM AUGA IEGŪŠANA Augu transformācijas metodes Balistiskā transformācija

ĢM AUGA IEGŪŠANA Augu transformācijas metodes Agrobaktēriju sistēma Arī dabā agrobaktērijas inficē augus un integrē to hromosomās savu genomu, veidojot t. s. “rētu audzējus” un “bārkšsaknes”.

ĢM AUGA IEGŪŠANA Augu transformācijas metodes Agrobaktēriju sistēma

Agrobacterium tumefaciens Agrobacterium rhizogenes ĢM AUGA IEGŪŠANA Transformācijas procesu regulē apm. 100 baktēriju gēni: baktērijas piesasitīšanās pie auga šūnām (adhēzija); plazmīdas pārnese; plazmīdas nokļūšana šūnas kodolā (nuclear targeting); integrācijas mērķa secību izvēle genomā. Insercijas notiek transkripcionāli aktīvā hromatīnā.

ĢM AUGA IEGŪŠANA Augu transformācijas metodes Agrobaktēriju sistēma

ĢM AUGA IEGŪŠANA Augu transformācijas metodes no Escherichia coli Agrobacterium divplazmīdu sistēma. Virulences plazmīda un klonējamo gēnu kasete

ĢM AUGA IEGŪŠANA Augu transformācijas metodes

ĢM AUGA IEGŪŠANA Auga organisma reģenerācija Diferencētas augu šūnas saglabā totipotenci – spēju de- un rediferencēties, reģenerēt veselu auga organismu

ĢM AUGA IEGŪŠANA Auga organisma reģenerācija

Auga organisma reģenerācija Fitohormoni: inolil-3 -etiķskābe (auksīns) citokinīni giberelīni etilēns abscisskābe

Auga organisma reģenerācija Auksīnu iedarbība (apikālās dominances likvidēšana): sānsakņu un piesakņu veidošanās; augļu veidošanās; fototropisms; lapu un ziedu krišana; DNS sintēze.

Auga organisma reģenerācija Fitohormoni Auksīni Indoliletiķskābe, IAA; Indolilsviestskābe, IBA; Naftilēnetiķskābe, NAA; 2, 4 dihlorfenoksietiķskābe, 2, 4 -D

Auga organisma reģenerācija Citokinīnu iedarbība: šūnu dalīšanās (citokinēze); orgānu attīstība – asnu veidošanās; novecošanas kavēšana, hloroplastu veidošanās; sānu pumpuru veidošanās; āuksīnu inducētās stiepšanās inhibīcija.

Auga organisma reģenerācija Fitohormoni Kinetīni

Auga organisma reģenerācija Giberelīnu iedarbība (līdzība ar augu patogēnās sēnes Giberella fujikuroi = Fusarium moniliforme iedarbību): sēklu dīgšana; stiepšnās garumā.

Auga organisma reģenerācija Fitohormoni Giberilīni

Auga organisma reģenerācija Fitohormoni

ĢM AUGA IEGŪŠANA AUGU KONSTRUĒŠANA

ĢM augu šķirņu izveides process Tehnoloģijas izveide Pētījumi Sanie. Gēna dzamie Gēnu atrašana un funkcijas Tehnoloģijas Ražošanas mērķi raksturošana apstiprināšana izveide eksperimenti uzsākšana In planta 1 -? gadi 1 -2 gadi 1 -3 gadi Laišana tirgū Ražošanas izvēršana 1 -2 gadi 1 gads 6 - 11 gadi Kritēriji darba rezultātiem katrā posmā • Bioloģiskā un biotehnoloģiskā efektivitāte • Atbilstība likumiskās regulācijas prasībām • Vides, veselības un drošības apsvērumi • Administratīvais un sociālais atbalsts • Sekmīga darbība mēroga palielināšanā (rajonēšana) • Oficiālās izplatīšanas atļaujas saņemšana • Panākumi komercializācijā

ĢM augu šķirņu attīstība ĢM augu paauudzes: modeļorganismi labākas audzēšanas tehnoloģijas, herbicīdu, kukaiņu izturība vakcīnas un terapeitiskie proteīni palielināta pārtikas vērtība izturība pret sēņu un baktēriju slimībām izturība pret sausumu un sāls stresu 1982 – pirmais ĢM augs – Km-rezistenta tabaka 1985 – pirmie lauka izmēģinājumi ar ĢM augiem 1990 – pirmā vakcīna no augiem: Spa. A proteīns tabakas lapās 1992 – sēņu un baktēriju infekciju rezistence augiem 1994 – pirmais ĢM augs tirgū – FS tomāti 1996 – Bt-kokvilna, kukurūza; herbicīdu rezistenta soja, kokvilna, kukurūza un rapsis 1997 – PHB kukurūza (neizdodas attīrīt) 1999 – zelta rīss

ĢM PĀRTIKAS VEIDI Pārtika ar uzlabotu uzturvērtību: • tomāti ar paaugstinātu vitamīnu saturu; • zemesrieksti ar samazinātu alergēnu daudzumu; • kartupeļi ar uzlabotu cietes sastāvu; • kvieši ar palielinātu folskābes daudzumu; • rīsi ar palielinātu A vitamīna provitamīna saturu; • sojas eļļa ar augstu oleīnskābes saturu; • rapšu eļļa ar augstu laurīnskābes sāļu saturu.

AUGU IZMANTOŠANA BIOTEHNOLOĢIJĀ: PRIEKŠROCĪBAS 1. Šķirņu (ģenētisku marķieru) daudzveidība 2. Liels pēcnācēju skaits 3. Reģenerācijas spējas, fitohormonu vienkāršība 4. Šūnu kultūru īpatnības 5. Ētiski motīvi

AUGU IZMANTOŠANA BIOTEHNOLOĢIJĀ: TRŪKUMI 1. Šķirņu un kultivāru ģenētiskais neviendabīgums, poliploīdija (kartupeļu paveidu hromosomu n 24… 144) 2. Somatoklonālā variēšana 3. Sarežģījumi ar viendīgļlapjiem 4. Organellu genomu daudzveidība un izmēri 5. Ētiski motīvi

ĢM augu daudzveidība

Global Review of Commercialized Transgenic Crops. Clive James, Jan. 2012, ISAAA

ĢM augu audzētājas valstis, 2012 Salīdzinot ar 2011. gadu, audzētāju skaitam pievienojušās Kuba un Sudāna, audzēšanu pārtraukušas Vācija, Polija un Zviedrija

Galvenās ĢM augu grupas, 2012

ĢMO, kas atļauti lietošanai ES valstīs pārtikā un dzīvnieku barībā, 2010.

HERBICĪDU TOLERANCE - IZPLATĪTĀKAIS MODIFIKĀCIJAS VEIDS

HERBICĪDU TOLERANCE - IZPLATĪTĀKAIS MODIFIKĀCIJAS VEIDS REZISTENCE PRET RAUNDAPU - MODIFICĒTS EPSP SINTETĀZE Roundup Ready augos klonēta glifosāta nejūtīga EPSP sintetāzes forma no Agrobacterium sp. CP 4.

HERBICĪDU TOLERANCE - IZPLATĪTĀKAIS MODIFIKĀCIJAS VEIDS Fosfinotricīns (glufosināts) Glutamīnskābe Fosfinotricīns ir vairāku herbicīdu sastāvā, tas kavē glutamīna sintēzi no glutamīnskābes. Fosfinotricīnu inaktivē no baktērijām iegūstams enzīms pat (fosfinotricīna acetiltransferāze) vai bar (bialofosa rezistence) no Streptomyces hygroscopicus

HERBICĪDU TOLERANCE - IZPLATĪTĀKAIS MODIFIKĀCIJAS VEIDS

TRANSGĒNU BIOTEHNOLOĢIJA JAUNAS, TEHNOLOĢISKI NODERĪGAS ĪPAŠĪBAS AUGIEM, PIEM. , REZISTENCE PRET KUKAIŅIEM Bacillus thuringiensis toksīna kristāls

Bt toksīnu tipi

ĢM AUGI LAUKSAIMNIECĪBĀ Bt TOKSĪNA TOKSISKUMS ŽURKĀM Agrochemical and Environmental News, April 2001, Washington State University, USA

Sagatavošanā Pārbaudes lauksaimniecībā • Kukurūza, kas rezistenta pret Āzijas graudu dūrēju • Rīss, kas rezistents pret baktēriju izraisītu puvi

Sagatavošanā Siltumnīcā • papaja ar aizkavētu nogatavošanos • vīrusu rezistenta papaja Laboratorijā mango ar aizkavētu nogatavošanos tungro vīrusa rezistents rīss ar vitamīnu A bagātināts rīss pret cerošanās slimību rezistenti banāni

Zelta rīss Rīsā pārnesti divi gēni no narcisēm un viens no baktērijām. Šo gēnu komplekss sintezē b-karotīnu no geranil-geranil difosfāta, savienojuma, kas rīsos parasti tālāk netiek izmantots.

Pret rizomānijas vīrusu rezistentas cukurbietes Auga genomā klonēts rizomānijas vīrusa kapsīda proteīns, kura ekspresija aptur vīrusa replikāciju

Antisens – tehnoloģija gēnu apklusināšanai Kopš 2010. gada marta ES atļauts izmantot un audzēt kartupeļus ar uzlabotu cietes sastāvs – apgriezts ar granulām saistītā cites sintāzes ( gbss) gēns

Jaunās pieejas augu genoma modifikācijai Virus-induced gene silencing A. Purkayastha, I. Dasgupta / Plant Physiology and Biochemistry 47 (2009) 968 967– 976

Jaunās pieejas augu genoma modifikācijai Zn-pirkstu nukleāzes Genes VII, Lewin B. , 2005, p. 276/382

Jaunās pieejas augu genoma modifikācijai Zn-pirkstu nukleāzes Modificēta Fok. I endonukleāze Zinc-finger nucleases as gene therapy agents, D Carroll, 2008

Jaunās pieejas augu genoma modifikācijai TALE faktori Transcription activator like effectors (TALEs) (Boch et al. 2009; Moscou and Bogdanove 2009). TALEs are produced by plant pathogens in the genus Xanthomonas, which deliver the proteins to plant cells during infection Proteīna-DNS mijiedarbības specifiskums TALE efektorā Christian M. et al. , Targeting DNA Double-Strand Breaks with TAL Effector Nucleases, Genetics 186: 757– 761 (October 2010)

Jaunās pieejas augu genoma modifikācijai CRISP-Cas CRISPR (clustered regularly interspaced short palindromic repeat) Cas (CRISPR-associated) genes, CRISPR-based adaptive immune systems Terns and Terns, 2011

Jaunās pieejas genoma modifikācijai CRISP-Cas Mali P. et al. RNA-Guided Human Genome Engineering via Cas 9. Science, V 339, p. 824, 2013

ĢM REGULĒJOŠO TIESĪBU AKTU ATTĪSTĪBA PASAULĒ ASV 1973. gads, jūnijs – 170 vadošo zinātnieku aicinājums uz moratoriju gēnu inženierijas pētījumiem 1975. gads, februāris – Asilomaras konference, pirmie noteikumi par darbu ar ĢMO 1978. gads – RAC noteikumi par ĢMO izmantošanu ASV, IRC institūciju izveidošanās

Rio Deklarācija (1992) nosaka piesardzības principu vides aizsardzībā: Ja ir nopietna vai neatgriezeniska kaitējuma draudi, zinātnes nespēju dot viennozīmīgus ieteikumus nedrīkst izmantot par iemeslu, lai atliktu ekonomiski pamatotus, vides degradāciju kavējošus darbus.

KARTAHENAS PROTOKOLS PAR BIOLOĢISKO DROŠĪBU, KAS PIEVIENOTS KONVENCIJAI PAR BIOLOĢISKO DAUDZVEIDĪBU Publicēts: Vēstnesis 22 11. 02. 2004 Saeima ir pieņēmusi un Valsts prezidents izsludina šādu likumu: PAR KARTAHENAS PROTOKOLU PAR BIOLOĢISKO DROŠĪBU, KAS PIEVIENOTS KONVENCIJAI PAR BIOLOĢISKO DAUDZVEIDĪBU 1. pants. 2000. gada 29. janvāra Kartahenas protokols par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību (turpmāk –– Protokols), ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts.

KARTAHENAS PROTOKOLS Kartahēnas protokolu, jeb vienkārši sakot – Protokolu, parakstīja 2000. gada 29. janvārī, jau agrāk, 1992. gada pieņemtās Bioloģiskās daudzveidības (t. s. Rio) konvencijas ietvaros. Tas stājās spēkā tikai 2003. gada 11. septembrī, 90 dienas pēc tam, kad to bija ratificējusi piecdesmitā dalībvalsts. 2004. gada jūnijā Protokolu ir parakstījuši 100 valstu pārstāvji. taču to vidū nav lielākie ĢMO audzētāji – ASV, Argentīna un Kanāda. Nav jau arī brīnums, jo atšķirībā no Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem, kuru pamatā ir princips, ka jebkuram ierobežojumam jābalstās uz „drošiem zinātniskiem pamatiem”, Protokols izmanto Rio deklarācijā noteikto piesardzības principu, kurš liedz rīkoties tad, ja pastāv zinātniski pamatojamas aizdomas par riska iespējām. Citiem vārdiem sakot, PTO noteikumi pieļauj ierobežojumus ĢM pārtikas eksportam un ĢMO izplatīšanai, ja ir pierādīts, ka tie var radīt kaitējumu, Kartagēnas protokols – tad ja nav pierādīts, ka tie ir nekaitīgi.

KARTAHENAS PROTOKOLS Atzīstot modernās biotehnoloģijas (gēnu inženierijas) potenciālo spēju uzlabot dažādu, arī saimnieciski nozīmīgu organismu īpašības, Protokola mērķis tomēr ir nepieļaut darudus dabas daudzveidībai, kurus, iespējams, spēj radīt dzīvi ĢM organismi (ĢMO). Protokols aicina visas to parakstījušās valstis izveidot Bioloģiskās drošības informācijas centrus (Biosafety Clearing House), lai savstarpēji apmainītos ar pieredzi, saskaņotu nacionālos likumus un noteikums un veicinātu protokola normu ieviešanu rīcībā ar ĢMO. Arī Latvijā ar Apvienoto Nāciju Vides Programmas atbalstu ir izveidots šāds informācijas apmaiņas centrs. Pusotru gadu ilgušais projekts „Latvijas Republikas nacionālās bioloģiskās drošības satvara sistēmas izveide”, kuru vadīja Dr. Jānis Ancāns beidzas šā gada jūlijā un tā rezultāti ir aplūkojami internetā http: // www. biosafety. lv Noteikts, ka katrā dalībvalstī jānozīmē atbildīgā institūcija un Nacionālais centrs, kas būtu atbildīgs par Kartahēnas protokola normu ieviešanu un ziņotu par notiekošo Starpvaldību komitejai, kura izveidota īpaši šim mērķim.

ES tiesību akti Eiropas Savienībā svarīgākie tiesību akti ir regulas, direktīvas un lēmumi. Terminu skaidrojums: regula - ir tiesību akts, kas uzliek saistības kopumā un ir tieši jāpiemēro visās dalībvalstīs; direktīva - ir tiesību akts, kas uzliek saistības dalībvalstīm attiecībā uz mērķiem, kas jāsasniedz, taču valstu varas iestādēm ir tiesības pašām izvēlēties līdzekļus šo mērķu sasniegšanai. Direktīvas dalībvalstis pārnes nacionālajā likumdošanā (Latvijā – likumi, Ministru kabineta noteikumi u. c. normatīvie akti); lēmums- ir tiesību akts, kas uzliek saistības tiem, kam tie adresēti. Lēmumi var būt adresēti visām dalībvalstīm, kādai atsevišķai dalībvalstij, arī uzņēmumiem vai privātpersonām.

ES tiesību akti par ĢMO 1990 ES DIREKTĪVA 219/92 - PAR ĢMO KONTROLĒTU IZMANTOŠANU ES DIREKTĪVA 220/92 PAR ĢMO IZPLATĪŠANU DABĀ • iepriekšējas atļaujas nepieciešamība un vides riska novērtējums pirms ĢM augu lauka izmēģinājumiem, rūpnieciskas audzēšanas vai pārdošanas; • obligāta marķēšana

ES tiesību akti par ĢMO 1997 Regula (EC) Nr 258/97 JAUNĀ PĀRTIKA, PIEDEVAS, BAGĀTINĀTĀJI Pienākums pirms laist tirgū produktus, kuriem nav pierādītas drošas izmantošanas vēstures sniegt pieteikumu un saņemt atļauju ES dalībvalstīs; Būtiskās atbilstības (substantial equivalence) princips Obligāta marķēšana

ES tiesību akti par ĢMO Regula (EC) Nr 258/97 prasa marķēt • produktus, kas sastāv no vai satur ĢMO; • pārstrādātus no ĢMO iegūtus produktus, kuri nav ekvivalenti esošiem produktiem attiecībā uz to kompozīciju, barības vērtību vai paredzamo izmantošanu pārtikā; • produktus, kuri satur sastāvdaļas, kas var ietekmēt kādas iedzīvotāju daļas veselību; • produktus, kuri satur sastāvdaļas, kas var radīt ētiskas problēmas.

ES tiesību akti par ĢMO 1998 Regula (EC) No 1139/98 nosaka, ka ir atšķirība starp produktiem, kas satur ģenētiski modificētu DNS un no tās iegūtos proteīnus (nav DNS – nav marķējuma) 2000 Regula (EC) No 49/2000 nosaka 1% pieļaujamo robežkoncentrāciju ģenētiski modificētam materiālam, ja tiek pierādīts, ka tā klātbūtne produktā ir nejauša

ES tiesību akti par ĢMO Līdz 1998. g. atļaujas saņēma ap 10 ĢMO, lielākoties tikai lietošanai pārtikā un lopbarībā, tomēr trīs Bt-kukurūzas šķirnes atļauj kultivēt. Nav komerciālas dabas izmantošana lauksaimniecībā izņemot ~30. 000 ha kukurūzas Spānijā Moratorijs 1998/1999 – 2002/2003 WTO un ASV spiediens Lielveikalos praktiski neatrast ĢM pārtiku 2/3 lielo pārtikas ražotāju un vairumtirgotāju turas pi ne-ĢMO politikas Pārdošanā lieli ĢM lopbarības krājumi (soja, kukurūzas lipeklis >15 Mio t) jāmarķē no 2004. g. 18. aprīļa, tomēr produkti, kas iegūti no ar šādu barību ēdinātiem dzīvniekiem, jāmarķē nav.

ES tiesību akti par ĢMO Direktīva 2001/18/EC Par ĢMO apzinātu izplatīšanu vidē aizstāj veco Direktīvu 90/220/EEC ar 2002. g. 17. 10. Prasa: • atrašanas un identificēšanas metožu aprakstu; • katra GMO individuālu izpēti; • atteikšanos no antibiotiku rezistences marķieru lietošanas; • moitoringu pēc komercializācijas sākšanās.

ĢMO un ĢM PĀRTIKAS APRITI ES REGULĒ: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EEK) Nr. 258/97 (1997. gada 27. janvāris), kas attiecas uz jauniem pārtikas produktiem un jaunām pārtikas produktu sastāvdaļām Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1829/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētu pārtiku un dzīvnieku barību Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1830/2003 (2003. gada 22. septembris) par ģenētiski modificētas pārtikas un barības izsekojamību un marķēšanu

ĢM pārtikas un barības marķēšanas noteikumi kopš 2004. g. aprīļa

Vides un ĢMO tiesību aktu sasaiste ES Līguma 174. - 176. pants ir veltīts vides politikai. Par ES vides tiesību pamatprincipiem tiek uzskatīti: augsta līmeņa aizsardzības princips; piesardzības princips; preventīvas darbības princips; cēloņa princips; princips piesārņotājs maksā; drošības klauzulas princips. Viens no nozīmīgākajiem ES vides tiesību principiem, kas nav tieši minēts Līgumā, bet kura esību nosaka ES politika un dalībvalstu tiesību sistēmas ir vides informācijas pieejamības princips

ES un nacionālās likumdošanas sasaiste Apzinātās izplatīšanas direktīva 2001/18 Atļaujas, riska novērtēšana, monitoringa, izņemšanas un ārkārtas situāciju novēršana Lauka izmēģinājumi (B daļa) un komercializācija (C daļa), vispārējas prasības marķēšanai Pārtikas un barības regula 1829/2003 Atļaujas un marķēšana Izesekojamības un marķēšanas regula 1830/2003 nacionālais ĢM likums 2001/18 adaptācija plus atbildība par labo saimniekōšanas praksi lauksaimniecībā un līdzāspastāvēšanas nosacījumi Civīltiesību un atbildības vispārējās normas Tiek izmantots bez adaptācijas

Latvijas Republikas tiesību akti Par vides aizsardzību 9. pants. Ministru kabineta kompetence vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā 14) nosaka ģenētiski modificētu organismu ierobežotas izmantošanas, apzinātas izplatīšanas vidē un tirgū, kā arī monitoringa kārtību; 17. 1 pants. Sabiedrības tiesības uz vides informāciju un šīs informācijas pieejamība Sabiedrībai ir tiesības saņemt no valsts institūcijām un pašvaldībām vides informāciju — jebkuru informāciju rakstiskā, vizuālā, audio, elektroniskā vai citā formātā par: 1) vides stāvokli, arī informāciju par ūdeni, gaisu, augsni, zemes dzīlēm, floru, faunu, dabas teritorijām un ainavām, bioloģisko daudzveidību, sugām un biotopiem un šo komponentu mijiedarbību, kā arī informāciju par ģenētiski modificētajiem organismiem;

Latvijas Republikas Ģenētiski modificēto organismu aprites likums (spēkā ar 19. 12. 2007. ) grozījumi 2009. g. 18. jūnijā Mērķis nodrošināt ĢMO drošu apriti, novēršot negatīvo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi, saglabājot bioloģisko daudzveidību, veicinot ilgtspējīgas lauksaimniecības un biotehnoloģijas attīstību, arī ĢM kultūraugu pastāvēšanu līdztekus bioloģiskajai un konvencionālajai lauksaimniecībai Grozījumi: 26. 1 pants. Prasības attiecībā uz tādu pārtikas produktu tirdzniecību, kuri satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūti no tiem Pārtikas produktus, kuru marķējumā saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir ietverta norāde par to, ka šie produkti satur ģenētiski modificētos organismus, sastāv vai ir iegūti no tiem, tirdzniecības vietās pārdošanai novieto savrup no citiem pārtikas produktiem tādā veidā, lai tie būtu viegli identificējami.

Ministru kabineta noteikumi: • • • Ģenētiski modificēto organismu ierobežotās izmantošanas un atļaujas izsniegšanas kārtība (Nr. 784, 22. 09. 2008); Kārtība, kādā ģenētiski modificētos organismus izplata vidē vai tirgū, monitoringa un atļaujas izsniegšanas kārtība, kā arī kārtība, kādā sniedzama informācija par ģenētiski modificēto organismu apriti un sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanas procesā (Nr. 457, 26. 05. 2009); Ģenētiski modificēto organismu riska novērtēšanas metodoloģija (MK Nr. 1078, 22. 12. 2008); Kārtību, kādā apmērā maksājama valsts nodeva par ģenētiski modificēto organismu riska novērtējuma atzinuma sagatavošanu, kā arī tās samaksas kārtība (iesniegts VK); Ģenētiski modificēto organismu uzraudzības padomes nolikums (Nr. 783, 22. 09. 2008); Noteikumi par prasībām ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai, kā arī uzraudzības un kontroles kārtību (Nr. 30, 15. 01. 2008)