ĀRSKATU LIKUMS GADA P Jekaterīna Skorodihina TT 21

ĀRSKATU LIKUMS GADA P Jekaterīna Skorodihina TT 21

ā Likum lietotie termini Vadība ir sabiedrības pārvaldes institūcija, kas ir tiesīga pieņemt lēmumus attiecībā uz sabiedrības darbību. Individuālajos uzņēmumos, zemnieku un zvejnieku saimniecībās par vadību uzskatāms attiecīgi uzņēmuma vai saimniecības īpašnieks vai viņa pilnvarota persona. Koncerns ir sabiedrību kopums, kura sastāvā ir koncerna mātes sabiedrība un tās meitas sabiedrības. Ja vienai vairākām fiziskajām personām pieder atsevišķi individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, tie neveido koncernu.

Naudas plūsmas pārskats ir finanšu pārskata kopuma neatņemama sastāvdaļa, kas atspoguļo naudas un tās ekvivalentu plūsmu pārskata periodā, klasificējot to kā naudas plūsmu no pamatdarbības, ieguldījumu darbības un finanšu darbības. Pašu kapitāla izmaiņu pārskats ir finanšu pārskata kopuma sastāvdaļa, kurā sniedz datus par sabiedrības pašu kapitāla un tā sastāvdaļu apjoma izmaiņām noteiktu saimniecisko darījumu ietekmē pārskata periodā, kā arī par šā perioda neto ienākumu vai zaudējumu kopsummu, tajā ietverot arī tieši pašu kapitālā ieskaitītās vai no tā norakstītās summas.

Finanšu pārskats kā kopums sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un pielikuma. Patiesā vērtība ir summa, par kādu iespējams apmainīt aktīvu vai izpildīt saistības darījumā starp labi informētām, ieinteresētām un finansiāli neatkarīgām personām. Bilances vērtība ir summa, kādā aktīvs vai saistības norādītas bilancē.

Tirdzniecības portfelis ir sabiedrības vārdā un sabiedrības labā turēto finanšu instrumentu (arī līgumu, kuru bāzes aktīvs ir prece) pozīciju kopums, ko sabiedrība tur tirdzniecībai vai iegādājas, lai tuvākajā laikā gūtu peļņu no faktiskās vai gaidāmās pirkšanas un pārdošanas cenu starpības vai citām cenu vai procentu likmju izmaiņām, kā arī pozīcijas, kuras sabiedrība iegādājas, lai ierobežotu tirdzniecības portfeļa posteņu riskus. Riska ierobežošanas uzskaites sistēma ir viena vairāku riska ierobežošanas instrumentu norādīšana riska ierobežošanas uzskaites nolūkā tā, lai šo instrumentu patiesās vērtības maiņa pilnībā vai daļēji kompensētu pret risku nodrošinātā posteņa patiesās vērtības vai naudas plūsmas maiņu.

Pret risku nodrošināts postenis ir aktīvs, saistības, stingra apņemšanās vai prognozēts nākotnes darījums, kas pakļauj sabiedrības patiesās vērtības maiņu vai nākotnes naudas plūsmas maiņu riskam un kas riska ierobežošanas uzskaites nolūkā ir norādīts kā pret risku nodrošināts postenis. Riska ierobežošanas instruments ir riska ierobežošanas uzskaites sistēmā norādīts atvasinātais finanšu instruments vai cits finanšu aktīvs, vai finanšu saistības, ar kuru patieso vērtību vai naudas plūsmu paredzēts kompensēt noteikta pret risku nodrošināta posteņa patiesās vērtības vai naudas plūsmas maiņu.

Likumā lietotie termini "finanšu instrumenti" un "atvasināti finanšu instrumenti" atbilst Finanšu instrumentu tirgus likumā lietotajiem terminiem. Ieguldījuma īpašumi ir zemes gabali, ēkas, būves vai šo objektu daļas, ko sabiedrība tur (kā īpašnieks vai kā nomnieks saskaņā ar finanšu nomu), lai iegūtu nomas (īres) maksu vai sagaidītu cenas celšanos (vērtības pieaugumu), nevis lai izmantotu preču ražošanai, pakalpojumu sniegšanai, administratīvā nolūkā vai pārdotu parastā saimnieciskās darbības gaitā.

Bioloģiskie aktīvi ir dzīvnieki vai augi, kurus sabiedrība tur, lai iegūtu lauksaimniecības produktus pārdošanai vai papildu bioloģiskos aktīvus. Lauksaimniecība šā likuma izpratnē ir arī mežsaimniecība, zivsaimniecība vai cita tāda pamatdarbība, kas ietver dzīvnieku vai augu bioloģiskās pārveides — to augšanas, deģenerācijas, ražošanas un vairošanās procesa — pārvaldību.

Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi ir tādi ilgtermiņa ieguldījumu objekti, kuru bilances vērtība tiks atgūta pārdošanas darījumā, nevis turpmākas izmantošanas gaitā un kuri atbilst abiem šādiem klasifikācijas kritērijiem: 1) šie objekti to pašreizējā stāvoklī ir pieejami tūlītējai pārdošanai un pakļauti tikai parastiem šādu objektu pārdošanas nosacījumiem; 2) to pārdošana ir ticama (pamatojoties uz vadības lēmumu par šo objektu pārdošanu, ir uzsākts pārdošanas process, un ir pārliecība par tā pabeigšanu gada laikā no šā procesa uzsākšanas dienas).

Atliktā nodokļa aktīvi ir uzņēmumu ienākuma nodokļa summas, kuras atgūstamas nākamajos pārskata gados un attiecas uz atskaitāmām pagaidu starpībām. Atliktā nodokļa saistības ir uzņēmumu ienākuma nodokļa summas, kuras maksājamas nākamajos pārskata gados un attiecas uz tām pagaidu starpībām, kuras apliekamas ar šo nodokli.

VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI 1. pants (1) Šis likums attiecas uz Latvijā reģistrētām komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām, Latvijā reģistrētām Eiropas ekonomisko interešu grupām, Eiropas kooperatīvajām sabiedrībām un Eiropas komercsabiedrībām, kā arī uz individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā pārsniedz 200 000 latu (turpmāk arī — sabiedrība).

(2) Individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības var sagatavot gada pārskatu, ievērojot šā likuma noteikumus, arī tad, ja to apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 000 latu. (3) Šis likums neattiecas uz bankām, krājaizdevu sabiedrībām, apdrošināšanas komercsabiedrībām akciju sabiedrību formā, savstarpējās apdrošināšanas kooperatīvajām biedrībām, privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām. (4) Komercsabiedrība, kura veic pārapdrošināšanu, sagatavo gada pārskatu, ievērojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumus, kas ir saistoši apdrošināšanas komercsabiedrībām akciju sabiedrības formā.

5) Komercsabiedrība, kura saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu sagatavo gada pārskatu atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (turpmāk šajā pantā starp tautiskie grāmatvedības standarti):

1) atkāpjoties no šā likuma 5. panta prasībām bilances sastādīšanas, peļņas vai zaudējuma aprēķina shēmai, naudas plūsmas pārskatam un pašu kapitāla izmaiņu pārskatam, var neuzrādīt atsevišķus finanšu pārskatu posteņus, ja tie ir nebūtiski vai to neuzrādīšana padara finanšu pārskatu pārredzamāku, kā arī izveidot minēto pārskatu posteņu citādu izkārtojumu vai iekļaut papildu posteņus, taču jebkurā gadījumā posteņos atspoguļotajai informācijai jāatbilst starptautiskajiem grāmatvedības standartiem; 2) atkāpjoties no šā likuma 5. un 7. 1 nodaļas prasībām, gada pārskata posteņus novērtē saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem; 3) papildus šā likuma 6. nodaļas prasībām gada pārskata paskaidrojošo informāciju sniedz saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

2. pants Gada pārskatā lieto Latvijas Republikas naudas vienību latu un skaitļus noapaļo līdz veseliem skaitļiem (latiem). Gada pārskatu sagatavo latviešu valodā.

3. pants (1) Pārskata gadam jāaptver 12 mēneši, un parasti tas sakrīt ar kalendāra gadu. Citāds pārskata gada sākums un beigas var būt tikai Latvijā reģistrētai komercsabiedrībai, kooperatīvajai sabiedrībai, Latvijā reģistrētai Eiropas ekonomisko interešu grupai, Eiropas kooperatīvajai sabiedrībai un Eiropas komercsabiedrībai, individuālajam uzņēmumam, zemnieku un zvejnieku saimniecībai, ja to nosaka attiecīgi minētās sabiedrības statūti, nolikums vai sabiedrības līgums. Individuālajam uzņēmumam, zemnieku un zvejnieku saimniecībai, kurai nav pieņemti statūti vai izstrādāts nolikums, citādu pārskata gada sākumu un beigas nosaka attiecīgs sabiedrības lēmums.

(2) Pārskata gadu var mainīt. Pārskata gada maiņa ir jāpamato un jāsniedz attiecīgi paskaidrojumi par to gada pārskata pielikumā. (3) Jaunizveidotas sabiedrības pirmais pārskata gads var aptvert īsāku vai garāku laika posmu, bet ne vairāk par 18 mēnešiem. (4) Ja tiek mainīts jau esošas sabiedrības pārskata gada sākums, pārskata gads nedrīkst būt garāks par 12 mēnešiem. (5) Pārskata gads, kurā sabiedrību reorganizē vai tā izbeidz savu darbību, kā arī pārskata gads, kurā tiek mainīts tā sākums, var būt īsāks par 12 mēnešiem.

4. pants (1) Gada pārskats kā vienots kopums sastāv no finanšu pārskata un vadības ziņojuma par sabiedrības attīstību pārskata gadā. (2) Gada pārskatu sastāda atbilstoši likumam "Par grāmatvedību", šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem. Ministru kabinets izdod noteikumus par saņemtā valsts, pašvaldību, ārvalstu, Eiropas Kopienas, citu starptautisko organizāciju un institūciju finansiālā atbalsta (finanšu palīdzības), ziedojumu un dāvinājumu naudā vai natūrā atspoguļošanu finanšu pārskatos.

(21) Ministru kabinets šā likuma piemērošanai nosaka: 1) kārtību, kādā finanšu pārskatos atspoguļo notikumus pēc bilances datuma, grāmatvedības politikas maiņu, grāmatvedības aplēšu izmaiņas un kļūdu labojumus; 2) kārtību, kādā uzskaita un novērtē ieņēmumus no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, sabiedrības aktīvu nodošanas lietošanā citām personām, gūstot procentu, autoratlīdzību un dividenžu ieņēmumus;

3) pamatlīdzekļu un ieguldījuma īpašumu grāmatvedības uzskaites un novērtēšanas metodes un ar tiem saistīto izmaksu atspoguļošanas kārtību; 4) uzkrājumu, uzkrāto ieņēmumu, uzkrāto saistību, iespējamo saistību un iespējamo aktīvu novērtēšanas kritērijus un metodes; 5) kārtību, kādā sabiedrība, kura ir būvlīguma darbuzņēmējs vai cita ilgtermiņa līguma darbu izpildītājs, uzskaita un novērtē ar būvlīgumu vai citu ilgtermiņa līgumu saistītos ieņēmumus un izdevumus.

5. pants (1) Bilance ir jāsastāda, peļņa vai zaudējumi jāaprēķina atbilstoši šā likuma 10. — 14. pantā dotajām shēmām. Peļņas vai zaudējumu aprēķina sastādīšanai sabiedrība var izvēlēties vienu no šīm shēmām. (2) Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmu nedrīkst mainīt, ja pēc vienas un tās pašas shēmas aprēķins nav sastādīts vismaz divus gadus pēc kārtas.

(4) Izņēmuma gadījumos var nepiemērot šā panta otrās daļas prasības, ja peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmas maiņas pamatojums ir koncerna meitas sabiedrības iegāde un koncerna mātes sabiedrības prasība radniecīgajās sabiedrībās izmantot vienu un to pašu shēmu. (5) Uz peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmas maiņu norāda pielikumā un paskaidro šīs maiņas iemeslu. (6) Naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata saturu un sagatavošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

6. pants (1) Šā likuma 10. — 14. pantā noteiktie posteņi jāatspoguļo katrs atsevišķi norādītajā secībā. Ar arābu cipariem apzīmētos posteņus ir atļauts sadalīt sīkāk, ja to prasa sabiedrības īpatnības. Turklāt ar šiem cipariem apzīmētus jaunus posteņus var pievienot, ja to saturs nav ietverts kādā jau esošajā postenī. (2) Ar arābu cipariem apzīmētos posteņus var apvienot, ja to summas ir nenozīmīgas vai šāds apvienojums rada lielāku skaidrību. Apvienotie posteņi ir jādetalizē pielikumā.

7. pants (1) Gada pārskatā katram bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata postenim parāda attiecīgos iepriekšējā pārskata gada skaitļus. Ja pārskata gadā atklātas iepriekšējo gadu kļūdas vai mainīta grāmatvedības politika, attiecīgo iepriekšējā pārskata gada posteņa rādītāju koriģē. Par katru gadījumu, kad dati nav bijuši savstarpēji salīdzināmi vai veiktas iepriekšējo pārskata gadu datu korekcijas, sniedz skaidrojumu gada pārskata pielikumā. (2) Bilances, peļņas vai zaudējuma aprēķina, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata posteņi, kuros nav skaitļu (summas), jāuzrāda tikai tad, ja iepriekšējā gada pārskatā ir bijis attiecīgs postenis ar summu.

8. pants Nav pieļaujama nekāda savstarpēja aktīva un pasīva posteņu vai ieņēmumu un izdevumu posteņu pārrēķināšana.

9. pants (1) Ja kāds līdzekļu objekts vai kāda saistība attiecas uz vairākiem shēmas posteņiem, tā piederība pie citiem posteņiem ir jāatspoguļo vai nu zem posteņa, kurā tas ietverts, vai pārskata pielikumā, ja šāds atspoguļojums ir nepieciešams gada pārskata izprašanai. (2) Sabiedrība iegūtās savas akcijas vai daļas norāda bilances postenī "Pašu akcijas vai daļas", bet līdzdalību koncerna meitas sabiedrības vai koncerna mātes sabiedrības, vai citas šā koncerna meitas sabiedrības, vai šā koncerna meitas sabiedrības kapitālā norāda bilances postenī "Līdzda lība radniecīgo sabiedrību kapitālā". Sabiedrība līdzdalību citas, tās būtiskā ietekmē esošas sabiedrības kapitālā, kura tiek nodrošināta ar ne mazāk kā 20, bet ne vairāk kā 50 procentiem no akcionāru vai dalībnieku balsstiesībām šajā sabiedrībā, norāda bilances postenī "Līdzdalība asociēto sabiedrību kapitālā".

BILANCESSASTĀDĪŠANAS, KĀ ARĪ PEĻŅAS VAI ĒĶINA SHĒMA ZAUDĒJUMU APR 10. pants Bilances shēma Aktīvs Ilgtermiņa ieguldījumi I. Nemateriālie ieguldījumi: 1. Attīstības izmaksas. 2. Koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un tamlīdzīgas tiesības. 3. Citi nemateriālie ieguldījumi. 4. Nemateriālā vērtība. 5. Avansa maksājumi par nemateriālajiem ieguldījumiem.

II. Pamatlīdzekļi: 1. Zemes gabali, ēkas un būves un ilggadīgie stādījumi. 2. Ilgtermiņa ieguldījumi nomātajos pamatlīdzekļos. 3. Iekārtas un mašīnas. 4. Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs. 5. Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigto celtniecības objektu izmaksas. 6. Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem.

III. Ieguldījuma īpašumi. IV. Bioloģiskie aktīvi. V. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi: 1. Līdzdalība radniecīgo sabiedrību kapitālā. 2. Aizdevumi radniecīgajām sabiedrībām. 3. Līdzdalība asociēto sabiedrību kapitālā. 4. Aizdevumi asociētajām sabiedrībām. 5. Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi. 6. Pārējie aizdevumi un citi ilgtermiņa debitori. 7. Pašu akcijas un daļas. 8. Aizdevumi akcionāriem vai dalībniekiem un vadībai.

Apgrozāmie līdzekļi I. Krājumi: 1. Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli. 2. Nepabeigtie ražojumi. 3. Gatavie ražojumi un preces pārdošanai. 4. Nepabeigtie pasūtījumi. 5. Avansa maksājumi par precēm. 6. Darba dzīvnieki un produktīvie dzīvnieki.

II. Pārdošanai turēti ilgtermiņa ieguldījumi. III. Debitori: 1. Pircēju un pasūtītāju parādi. 2. Radniecīgo sabiedrību parādi. 3. Asociēto sabiedrību parādi. 4. Citi debitori. 5. Neiemaksātās daļas sabiedrības kapitālā. 6. Īstermiņa aizdevumi akcionāriem vai dalībniekiem un vadībai. 7. Nākamo periodu izmaksas. 8. Uzkrātie ieņēmumi.

V. Īstermiņa finanšu ieguldījumi: 1. Līdzdalība radniecīgo sabiedrību kapitālā. 2. Pašu akcijas un daļas. 3. Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos. 4. Atvasinātie finanšu instrumenti. V. Nauda.

Pasīvs Pašu kapitāls: 1. Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls). 2. Akciju (daļu) emisijas uzcenojums. 3. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve. 4. Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezerve.

5. Rezerves: a) likumā noteiktās rezerves; b) rezerves pašu akcijām vai daļām; c) sabiedrības statūtos noteiktās rezerves; d) pārējās rezerves. 6. Nesadalītā peļņa: a) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa; b) pārskata gada nesadalītā peļņa. Uzkrājumi: 1. Uzkrājumi pensijām un tamlīdzīgām saistībām. 2. Uzkrājumi paredzamajiem nodokļiem. 3. Citi uzkrājumi.

Ilgtermiņa kreditori: 1. Aizņēmumi pret obligācijām. 2. Akcijās pārvēršamie aizņēmumi. 3. Aizņēmumi no kredītiestādēm. 4. Citi aizņēmumi. 5. No pircējiem saņemtie avansi. 6. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem. 7. Maksājamie vekseļi. 8. Parādi radniecīgajām sabiedrībām. 9. Parādi asociētajām sabiedrībām. 10. Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. 11. Pārējie kreditori. 12. Nākamo periodu ieņēmumi.

Īstermiņa kreditori: 1. Aizņēmumi pret obligācijām. 2. Akcijās pārvēršamie aizņēmumi. 3. Aizņēmumi no kredītiestādēm. 4. Citi aizņēmumi. 5. No pircējiem saņemtie avansi. 6. Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem. 7. Maksājamie vekseļi. 8. Parādi radniecīgajām sabiedrībām. 9. Parādi asociētajām sabiedrībām. 10. Nodokļi un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. 11. Pārējie kreditori. 12. Nākamo periodu ieņēmumi. 13. (Izslēgts ar 19. 10. 2006. likumu. ) 14. Neizmaksātās dividendes. 15. Uzkrātās saistības. 16. Atvasinātie finanšu instrumenti.

11. pants Peļņas un zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc perioda izmaksu metodes) 1. Neto apgrozījums. 2. Gatavās produkcijas un nepabeigto ražojumu krājumu izmaiņas. 3. Uz pašu ilgtermiņa ieguldījumiem attiecinātās (kapitalizētās) izmaksas. 4. Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi. 5. Materiālu izmaksas: a) izejvielu un palīgmateriālu izmaksas; b) pārējās izmaksas.

6. Personāla izmaksas: a) atlīdzība par darbu; b) pensijas no sabiedrības līdzekļiem; c) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas; d) pārējās sociālās nodrošināšanas izmaksas. 7. Līdzekļu un vērtību norakstīšana: a) pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana; b) apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana virs normālajiem norakstījumiem.

8. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas. 9. Ieņēmumi no līdzdalības koncerna meitas un asociēto sabiedrību kapitālos. 10. Ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus. 11. Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi. 12. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu un īstermiņa vērtspapīru vērtības norakstīšana. 13. Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas. 14. Peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem.

15. Ārkārtas ieņēmumi. 16. Ārkārtas izmaksas. 17. Peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem. 18. Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu. 19. Pārējie nodokļi. 20. Pārskata gada peļņa vai zaudējumi.

12. pants Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma vertikālā formā (klasificēta pēc apgrozījuma izmaksu metodes) 1. Neto apgrozījums. 2. Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas. 3. Bruto peļņa vai zaudējumi. 4. Pārdošanas izmaksas. 5. Administrācijas izmaksas. 6. Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi.

7. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas. 8. Ieņēmumi no līdzdalības koncerna meitas un asociēto sabiedrību kapitālos. 9. Ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus. 10. Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi. 11. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu un īstermiņa vērtspapīru vērtības norakstīšana. 12. Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas.

13. Peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem. 14. Ārkārtas ieņēmumi. 15. Ārkārtas izmaksas. 16. Peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem. 17. Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu. 18. Pārējie nodokļi. 19. Pārskata gada peļņa vai zaudējumi.

13. pants Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma kontu formā (klasificēta pēc perioda izmaksu metodes) Izmaksas: 1. Gatavās produkcijas izstrādājumu un nepabeigto ražojumu krājumu samazināšanās. 2. Materiālu izmaksas: a) izejvielu un palīgmateriālu izmaksas; b) pārējās izmaksas.

3. Personāla izmaksas: a) atlīdzība par darbu; b) pensijas no sabiedrības līdzekļiem; c) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas; d) pārējās sociālās nodrošināšanas izmaksas. 4. Līdzekļu vērtību norakstīšana: a) pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu nolietojums un norakstīšana; b) apgrozāmo līdzekļu vērtības norakstīšana virs normālajiem norakstījumiem.

5. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas. 6. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu un īstermiņa vērtspapīru vērtības norakstīšana. 7. Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas. 8. Peļņa pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem. 9. Ārkārtas izmaksas. 10. Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu. 11. Pārējie nodokļi.

Ieņēmumi: 1. Neto apgrozījums. 2. Gatavās produkcijas izstrādājumu un nepabeigto ražojumu krājumu palielinājums. 3. Uz pašu ilgtermiņa ieguldījumiem attiecinātās (kapitalizētās) izmaksas. 4. Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi. 5. Ieņēmumi no līdzdalības koncerna meitas un asociēto sabiedrību kapitālos. 6. Ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus. 7. Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi. 8. Zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem. 9. Ārkārtas ieņēmumi. 10. Pārskata gada zaudējumi.

14. pants Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma kontu formā (klasificēta pēc apgrozījuma izmaksu metodes) Izmaksas: 1. Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas. 2. Pārdošanas izmaksas. 3. Administrācijas izmaksas. 4. Pārējās saimnieciskās darbības izmaksas.

5. Ilgtermiņa finanšu ieguldījumu un īstermiņa vērtspapīru vērtības norakstīšana. 6. Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas. 7. Peļņa pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem. 8. Ārkārtas izmaksas. 9. Uzņēmumu ienākuma nodoklis par pārskata gadu. 10. Pārējie nodokļi. 11. Pārskata gada peļņa.

Ieņēmumi: 1. Neto apgrozījums. 2. Pārējie saimnieciskās darbības ieņēmumi. 3. Ieņēmumi no līdzdalības koncerna meitas un asociēto sabiedrību kapitālos. 4. Ieņēmumi no vērtspapīriem un aizdevumiem, kas veidojuši ilgtermiņa ieguldījumus. 5. Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi. 6. Zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem. 7. Ārkārtas ieņēmumi. 8. Pārskata gada zaudējumi.

NOVĒRTĒŠANAS NOTEIKUMI 25. pants (1) Gada pārskata posteņi jānovērtē atbilstoši šādiem grāmatvedības principiem: 1) jāpieņem, ka sabiedrība darbosies arī turpmāk; 2) jāizmanto tās pašas novērtēšanas metodes, kas izmantotas iepriekšējā pārskata gadā; 3) novērtēšana jāveic ar pienācīgu piesardzību, ievērojot šādus nosacījumus: a) pārskatā jāiekļauj tikai līdz bilances datumam iegūtā peļņa; b) jāņem vērā visas paredzamās riska summas un zaudējumi, kas radušies pārskata gadā vai iepriekšējos gados, arī tad, ja tie kļuvuši zināmi laika posmā starp bilances datumu un dienu, kad gada pārskatu paraksta šā likuma 61. panta otrajā daļā minētā persona vai pārvaldes institūcija;

4) peļņas vai zaudējumu aprēķinā jāietver ar pārskata gadu saistītie ieņēmumi un izmaksas neatkarīgi no maksājuma datuma un rēķina saņemšanas vai izrakstīšanas datuma. Izmaksas jāsaskaņo ar ieņēmumiem attiecīgajos pārskata periodos; 5) aktīva un pasīva posteņu sastāvdaļas jānovērtē atsevišķi; 6) katra pārskata gada sākuma bilancei jāsaskan ar iepriekšējā gada slēguma bilanci;

26. pants (1) Ilgtermiņa ieguldījumi jānovērtē atbilstoši to sākotnējai vērtībai, tas ir iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai. (2) Iegādes izmaksas aprēķina, pirkšanas cenai pieskaitot izdevumus, kas saistīti ar iegādāto objektu līdz brīdim, kad to nodod ekspluatācijā. Pirkšanas cena ir naudā vai tās ekvivalentos samaksātā summa vai aktīva iegādei nodotās atlīdzības patiesā vērtība laikā, kad aktīvs tika iegādāts vai radīts.

(3) Ražošanas pašizmaksu aprēķina, saskaitot izejvielu un materiālu izmaksas un citus izdevumus, kas tieši saistīti ar attiecīgā objekta izgatavošanu. Ražošanas pašizmaksā drīkst iekļaut arī tādu izmaksu daļas, kas netieši saistītas ar objekta izgatavošanu, ja vien šīs izmaksas ir attiecināmas uz to pašu laika posmu. (4) Pamatlīdzekļu izveidošanai saņemto aizņēmumu procentus par periodu līdz objekta pieņemšanai ekspluatācijā var iekļaut jaunizveidotā objekta pašizmaksā. Šādā gadījumā pielikumā sniedz ziņas par pamatlīdzekļu sastāvā iekļauto procentu apmēru.

27. pants Tādu ilgtermiņa ieguldījumu objektu sākotnējā vērtība, kuru lietderīgās lietošanas laiks ir ierobežots, pakāpeniski jānoraksta (jāamortizē) paredzētajā lietderīgās lietošanas laikā. Zemes gabala sākotnējo vērtību nedrīkst pakļaut norakstīšanai (amortizācijai).

28. pants (1) Ja ilgtermiņa ieguldījumu objekta vērtība bilances datumā ir zemāka par to vērtību, kāda aprēķināta saskaņā ar šā likuma 26. un 27. panta nosacījumiem, un sagaidāms, ka vērtības samazinājums būs ilgstošs, attiecīgais objekts vērtējams atbilstoši zemākajai vērtībai. (2) Ilgtermiņa finanšu ieguldījumiem arī var piemērot vērtības samazināšanu, tos novērtējot atbilstoši zemākajai vērtībai bilances datumā.

(3) Objekta novērtēšanu atbilstoši šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem var pārtraukt, ja vērtības samazināšanai vairs nav pamata. (4) Vērtības samazināšana atbilstoši šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem un grozījumi atbilstoši šā panta trešās daļas nosacījumiem pietiekami pamatoti un detalizēti jāparāda gada pārskata pielikumā.

29. pants (1) Ilgtermiņa ieguldījumu objektu, kura vērtība ir būtiski lielāka par tā iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksu, vai novērtējumu iepriekšējā gada bilancē, var pārvērtēt atbilstoši augstākai vērtībai, ja var pieņemt, ka vērtības paaugstinājums būs ilgstošs. Pamatlīdzekļu nolietojums un ieguldījumu vērtības samazināšanās katru gadu jāaprēķina atbilstoši iegrāmatotajai attiecīgā gada vērtībai un tādās pašās summās jāiegrāmato peļņas vai zaudējumu aprēķinā.

(2) Šādas pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums ir jāiegrāmato postenī "Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve" iedaļā "Pašu kapitāls". Ja pārvērtēšanas rezultātā radies vērtības pieaugums pilnībā vai daļēji kompensē tā paša ilgtermiņa ieguldījumu objekta vērtības samazinājumu, kas iepriekšējos pārskata gados bija ietverts peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā izmaksas, šādu vērtības pieaugumu summā, kas nepārsniedz minētās izmaksas, ietver peļņas vai zaudējumu aprēķinā kā ieņēmumus tajā pārskata gadā, kad tas konstatēts.

(3) Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi samazina, ja pārvērtētais objekts ir likvidēts vai to vairs neizmanto, vai vērtības palielināšanai vairs nav pamata. (4) Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi samazina tikai šā panta trešajā daļā noteiktajos gadījumos. Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezervi nedrīkst sadalīt dividendēs, izlietot zaudējumu segšanai, ieskaitīt kapitālos vai citās rezervēs, izlietot sociālajai sfērai, labdarībai, ne arī citiem mērķiem.

29. 1 pants (1) Ja sabiedrība publiskās un privātās partnerības līguma darbības laikā veic ilgtermiņa ieguldījumus publiskā partnera pamatlīdzekļos, kuri tai nodoti ar minēto līgumu, tad šo izmaksu summu norāda posteņu grupā “II. Pamatlīdzekļi” izveidotā papildu postenī “Ilgtermiņa ieguldījumi publiskā partnera pamatlīdzekļos”. (2) Papildu postenī “Ilgtermiņa ieguldījumi publiskā partnera pamatlīdzekļos” iekļautos ilgtermiņa ieguldījumus novērtē saskaņā ar šā likuma 26. , 27. un 28. panta un 29. panta pirmās daļas noteikumiem.

30. pants (1) Apgrozāmo līdzekļu novērtēšana jāpamato ar iegādes vai ražošanas pašizmaksu. (2) Iegādes pašizmaksu aprēķina, pirkšanas cenai pieskaitot izdevumus, kas saistīti ar pirkumu. (3) Ražošanas pašizmaksu aprēķina, saskaitot izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu izlietojumu atbilstoši iegādes izmaksām un blakusizmaksām, kas tieši saistītas ar novērtējamā ražojuma izgatavošanu. Pie ražošanas izmaksām var pieskaitīt arī attiecīgu daļu izmaksu, kas nav tieši saistītas ar ražojuma izgatavošanu, ja vien šīs izmaksas ir attiecināmas uz to pašu laika posmu. Pārdošanas izmaksas nedrīkst iekļaut ražošanas pašizmaksā.

31. pants (1) Krājumu iegādes vai ražošanas pašizmaksu var noteikt kā vidējo svērto cenu vai pēc metodes "Pirmais iekšā — pirmais ārā" (FIFO). (2) Ja, lietojot šā panta pirmajā daļā norādītās metodes, izveidojas vērtība, kas būtiski atšķiras no tirgus cenas bilances datumā, starpība par katru attiecīgo krājuma posteni jāpaskaidro pielikumā.

32. pants (1) Apgrozāmajiem līdzekļiem jāpiemēro tāds novērtējums, lai tie bilances datumā tiktu novērtēti atbilstoši zemākajai tirgus cenai vai pašizmaksai. (2) Krājumu atlikumus novērtē atbilstoši iegādes vai ražošanas pašizmaksai vai zemākajām tirgus cenām bilances datumā atkarībā no tā, kurš no šiem rādītājiem ir zemāks. Īpašos gadījumos — ja krājumu vienības ir bojātas, daļēji vai pilnīgi novecojušas vai nozīmīgi palielinās to ražošanas pabeigšanas vai pārdošanas izmaksas — attiecīgās krājumu vienības novērtē atbilstoši neto pārdošanas vērtībai.

ĀRSKATA NOFORM ĒŠANA GADA P ĪŠANA UN PARAKST Gada pārskatā norāda šādas ziņas: 1) uzņēmuma nosaukums (komersanta firma) un juridiskā adrese, kā arī reģistrācijas numurs komercreģistrā vai uzņēmumu reģistrā un pamatdarbības veidi (galvenie saimnieciskās darbības veidi), norādot nosaukumu un kodu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra regulā (EK) Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (Dokuments attiecas uz EEZ), noteiktajai saimnieciskās darbības statistiskajai klasifikācijai; 2) individuālajam uzņēmumam, zemnieka un zvejnieka saimniecībai — arī īpašnieka vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta;

3) personālsabiedrībai — arī tās veids, personiski atbildīgo biedru un komandītu vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese; 4) kapitālsabiedrībai — arī tās veids, izpildinstitūcijas locekļu, padomes locekļu (ja ir izveidota padome) un revidenta vārds, uzvārds un amats. Šīs ziņas sniedz arī par tām personām, kuras pārskata gadā no šiem amatiem atbrīvotas; 5) kooperatīvajai sabiedrībai — arī tās veids, valdes locekļu un padomes locekļu (ja ir izveidota padome) vārds, uzvārds un amats. Šīs ziņas sniedz arī par tām personām, kuras pārskata gadā no šiem amatiem atbrīvotas

Gada pārskatu paraksta: 1) individuālā uzņēmuma, zemnieka un zvejnieka saimniecības gada pārskatu — īpašnieks vai cita amatpersona, kurai uzņēmumu reģistrā reģistrētas tiesības pārstāvēt attiecīgo individuālo uzņēmumu, zemnieka un zvejnieka saimniecību; 2) (izslēgts ar 19. 10. 2006. likumu); 3) personālsabiedrības gada pārskatu — visi šīs sabiedrības biedri vai tie sabiedrības biedri, kuri ir īpaši pilnvaroti pārstāvēt šo sabiedrību;

4) kapitālsabiedrības gada pārskatu — valde; 5) kooperatīvās sabiedrības gada pārskatu — valde.

ĪBU! PALDIESPAR UZMAN