8 1 Cilvēks un sabiedrība 19 gs kultūrā

8. 1. Cilvēks un sabiedrība 19. gs. kultūrā I. Laikmeta vēsturiskā bāze Vispārīgs pārskats Kultūras centri Ieskats vēsturē Jēdzieni II. Kultūru ietekmējošie procesi Industrializācija Urbanizācija Eiropocentrisms III. Sabiedrība, pārmaiņas tās struktūrā Pārmaiņas sociālajā struktūrā Buržuāziskās vērtības

I. Laikmeta vēsturiskā bāze Vispārīgs pārskats Galvenie kultūras centri Eiropā Ieskats vēsturē Laikmetu raksturojošie jēdzieni

Ko šie attēli tev stāsta par 19. gs. kultūru? 40. 0003000 2000 1000 500 1000 1500 1600 1800 2000

Kultūras centri Eiropā Par 19. gs. kultūras dzīves noteicošajiem centriem kļuva Anglija un Francija.

Ieskats vēsturē 1789. 19. gs. 1914. 1859. g. Darvins publicē darbu par sugu izcelšanos 1789. g. Bastīlijas ieņemšana 1822. g. Svētais Krēsls atzīst Kopernika mācību 1870. g. Šlīmanis atklāj Troju 1914. Sākas I Pasaules karš 1896. g. pirmās jaunāko laiku olimpiskās spēles Atēnās 1799. g. atrasts Rozetas akmens 1847. g. Markss un Engelss sacer komunistisko manifestu 1905. g. Einšteina relativitātes teorija

Vai vari iedomāties mūsdienu laikmetu bez šiem 19. gs. jaunievedumiem? Var apgalvot, ka pasauli, kurā mēs dzīvojam, lielā mērā ir izveidojuši cilvēki, kuri dzīvoja 19. gadsimtā. (A. Rubenis) Nozīmīgs pagrieziena punkts kultūras vēsturē. Likti pamati Eiropai ceļā uz moderno laikmetu. Šajā laikā Eiropa savā attīstībā sasniedza ekonomiskā, politiskā un kultūras uzplaukuma augstāko punktu. Pasaule vairāk nekā jebkad agrāk bija kļuvusi par visu zemeslodi aptverošu komunikāciju un ekonomiski politisko attiecību tīklu (delzceļi, tvaikoņu satiksme).

Laikmetu raksturojošie jēdzieni Industrializācija norisinājās pāreja no agrārās, uz roku darbu balstītas ekonomikas pie tādas, kur noteicošā ir preču ražošana pilsētās un mehanizēts ražošanas process. Urbanizācija - rūpniecības un iedzīvotāju koncentrēšanās lielās pilsētās. Buržuāzija - sākotnēji turīgo pilsētnieku, namnieku kārta pretstatā augstākajām feodālās sabiedrības kārtām (muižniecībai un garīdzniecībai). Bīdermeijers - 1810 1848. g. Eklektisks stils, mākslīgi atveido dažādu pagātnes stilu formas, klasicisma buržuāzijas variants. Vidusšķiras dzīvokļos ienes pieticīgas mēbeles ar vieglu sentimentu. Viktoriānisms - Anglijas karalienes Viktorijas laikā (1837 1901) kultivētais mietpilsoniskais dzīvesstils Eiropocentrisms – Eiropeiskā dzīvesveida un vērtību dominante

II. Kultūru ietekmējošie procesi Industrializācija Urbanizācija Eiropocentrisms

Pēc dotajiem attēliem secini par to, kas mainījies 19. gs. notika pāreja no. . . . sabiedrības uz. . . sabiedrību. 19. gs. . . . darbu nomainīja. . . . darbs

Industrializācija Jaunā mašīnu ražošanas tehnika un kapitālistiskā darba organizācija nomainīja vecās, galvenokārt uz roku darbu balstītās ražotnes, tādēļ būtiski pieauga saražotās produkcijas apjomi. Izdomā piemērus, kas apliecinātu industrializācijas ietekmi uz kultūras procesiem 19. gs. ! Arvien vairāk vīriešu un sieviešu savu darbu lauksaimniecībā nomainīja ar darbu pilsētu rūpnieciskajos kompleksos.

Industrializācijas rezultāts Raksturo šo jauninājumu iespējamo ietekmi uz kultūras procesiem! Šī litogrāfija atspoguļo četrus nozīmīgus 19. gs. izgudrojumus: tvaika iespiedmašīna, elektriskais telegrāfs, tvaika lokomotīve un tvaikonis.

Transporta attīstības rezultāts 19. gs. pasaule bija kļuvusi par visu zemeslodi aptverošu komunikāciju un ekonomiski politisko attiecību tīklu. Gandrīz visi tās reģioni bija izzināti un vairāk vai mazāk kartogrāfiski aptverti. Dzelzceļš un tvaikoņi samazināja transkontinentālā ceļojuma ilgumu no dažiem mēnešiem līdz dažām nedēļām. Uz Zemes viss kļuva arvien ciešāk savstarpēji saistīts.

Par kādām industrializācijai raksturīgām iezīmēm liecina šis attēls?

Urbanizācija Salīdzini kultūras procesu intensitāti lauku un pilsētas vidē! 1800. g. Eiropā bija 17 lielpilsētu (vairāk nekā 100 tūkstoši iedzīvotāju), bet 19. gs. beigās šādu pilsētu bija 103

E. Manē, Koncerts kafejnīcā, 1879. Omnibuss Parīzes ielās 19. gs.

Parīzes nakts dzīve

Transporta veidi Francijā 19. gs. beigās

Eiropocentrisms situācija pasaules kultūrā, kad visas vērtības tiek aplūkotas caur Eiropas vadošo lielvalstu redzējuma prizmu. Attieksme pret neeiropiešu tautām bija viscaur eiropocentriska, citu valstu likumu tika nežēlīgi pārkāpti

Britu impērija 1886. g. Nekad iepriekš vēsturē neviens gadsimts tā nebija saistīts ar Eiropu, nekad iepriekš Eiropas demogrāfijas īpatsvars nebija tik nozīmīgs: eiropiešu bija 20 25% no visiem pasaules iedzīvotājiem.

Kā Tu izproti šos R. Kiplinga vārdus? Rietumi ir Rietumi, Austrumi ir Austrumi, un nekad tie nesavienosies. ” (R. Kiplings) 1807. g. verdzību atcēla Britu impērija, taču tas nenozīmēja koloniālās ekspluatācijas pārtraukšanu: tā tieši 19. gs. pieauga.

Kādas 19. gs. raksturojošas iezīmes vari saskatīt šai attēlā?

III. Sabiedrība, pārmaiņas tās struktūrā Pārmaiņas sociālajā struktūrā Buržuāziskās vērtības

Pārmaiņas 19. gs. sabiedrībā Aplūko Ford Madox Brown 1863. g. darināto gleznu “Darbs”

Gleznojums rāda dažādus sociālos slāņus, kādus jūs varētu sastapt Viktoriānisma laikmeta ielās. Pilsētu ielās varēja satapt gan bagātos, gan nabagos. Iztulko dažu gleznā atrodamo tēlu raksturojumu! "I'm a navvy that's short for 'navigator'. The first navigators built the canals at the end of the 1700 s. I'm young and strong and the hero in this painting. "

"We are digging this hole so that sewer pipes can be put in. This will stop the sewage getting mixed up with the drinking water and poisoning people. I am working very hard. ” "I'm a beer seller from Birmingham. I was brought up in a slum but I've worked hard to earn a good living. I like brightly wear coloured clothes and stand out from the crowd. " "I'm very rich because I'm a Colonel in the Army and a member of Parliament. My duaghter is riding beside me. I like to buy her beautiful dresses and gifts. She doesn't go to work. We have servants to look after us. "

"Our mother died and now I have to look after my little brothers and sisters, and our dog. I'm wearing my mum's old red dress. It's far too big for me but we can't afford to buy new clothes. " "I make a living by going out into the countryside very early in the morning to pick wild flowers and then coming back here to sell them. I wear the flowers on my hat as an advert for my goods. "We are working just as hard as the men digging the hole, but we are using our brains. We are rich and well dressed. We believe that all people should receive an education. "

Pāreja no kārtu sabiedrības uz pilsonisko sabiedrību Kārtu sabiedrībā tās locekļu tiesību daudzums atkarīgs no piederības konkrētam sociālajam slānim. Pilsoniskajā sabiedrībā ikviena pilsoņa formālās tiesības nosaka konstitucionālie likumi "Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija“, Francijā pieņemta 1789. g. Tajā tika atzīta cilvēku vienlīdzība likuma priekšā, vārda un personas brīvība, tiesības uz īpašumu, drošību un iespēju pretoties apspiestībai.

19. gs. vidus – buržuāzijas zelta laikmets Buržuāzija – starpslānis Buržuāzija sevi norobežoja no aristokrātijas un klerikāļiem no vienas puses Buržuāzija sevi norobežoja arī no To pārstāvēja tirgoņi, fabrikanti baņķieri, kapitāla strādniecības, kalpotājiem īpašnieki, uzņēmēj, direktori un citiem tautas zemāko slāņu pārstāvjiem no otras u. c. Pie buržuāzijas puses piederēja arī ārsti, juristi un citu brīvo profesiju pārstāvji, kā arī ģimnāziju profesori un skolotāji, tiesneši, augstākā ranga ierēdņi, arī zinātnieki, diplomēti inženieri un kvalificēti eksperti

Buržuāzijas vērtības Vīriešu dzīves galvenais uzdevums bija savas bagātības un tai līdzi nākošās godājamības vairošana. Augstāk godāja to, kas prata uzvesties kā kungs. Kārtīgam buržuāzijas pārstāvim un ģimenes tēvam bija nepārtraukti jācenšas izvirzīties. Materiālos panākumus nodrošināja čaklums un spējīgums. Pašdisciplīna, pieticība un taupīgums arī bija godāti tikumi.

Sievietes loma ģimenē Vīram ar savu bagātību bija jāspēj algot kalpotājus, kas atbrīvotu sievu no mājas darbiem. Tikai 19 gs. beigās vidusšķiras sievietes sāka strādāt ārpus mājas. Arī tad darbā iešanu uzskatīja par pieņemamu tikai neprecētām sievietēm.

Buržuāziskās vērtības 19 gs. buržuāzijas ģimenēs bija daudz bērnu. Tos centās izaudzināt par kārtīgiem pilsoņiem un labiem kristiešiem. Strīdēšanās vai runāšana pretī netika pieļauta: it sevišķi meitenēm vienmēr atgādināja, ka klusēšana un pieticība ir to lielākā gudrība.

Buržuāziskās vērtības 19. gadsimta buržuāzijas pārstāvji ģimeni uzskatīja par dievišķu institūciju un vietu, kura nodrošina audzināšanu. Mājas bija patvērums, kur darbā nogurušais vīrs var atpūsties pie mīlošas sievas un jaukiem bērniem. Veikalnieciskās dzīves sīvo konkurenci, intrigas, nodevības un izlikšanos varēja aizmirst, sapulcējoties mājās un tur kopīgi pavadot vakaru. Vismaz šādu dzīves ainu cilvēki centās rādīt atklātībai. Visi pakļāvās tēva gribai un par problēmām klusēja.

Buržuāziskās vērtības Dažkārt uz pusdienām uzaicināja viesus. Piemēram, vecākā brāļa pienākums bija ievest mājās piemērotus jaunekļus no savu biedru vidus, kam varētu stādīt priekšā precību vecumā esošās ģimenes meitas. Meitenes pus dienu laikā centās izcelties ar smalkām manierēm un prasmēm, piemēram, klavierspēli. Viņu mērķis bija atklāt sevi no labākās puses. Pēc maltītes sievietes atstāja kungu sabiedrību.

Mājas iekārtojums Savas mājas iekārtošanā pilsoniskās ģimenes centās atdarināt augstākās aprindas. Mājā bija jābūt daudzām istabām.

Buržuāzijas vērtības A Lady at her Writing Desk in a Biedermeier Sitting Room. Jakob Alt Istabas mēdza pieblīvēt ar mēbelēm, aizkariem, dažādiem nieciņiem un istabas augiem. Klavieres un pie sienām piekārtās reālistiskās gleznas vai to krāsainās repro dukcijas liecināja par ģimenes kultūras interesēm.

Apgaismojums Gadsimta gaitā ievērojami uzlabojās apgaismojums: sveču vietā vispirms sāka lietot gāzes gaismekļus, bet 19. gs. 90. gados - elektrisko apgaismojumu. Galvenais siltuma avots joprojām bija kamīns, ko projektēja kā interjera daļu. Pret aukstumu cīnījās arī ar dažādām apsildīšanas pannām un karsta ūdens pudelēm.

Buržuāziskās vērtības Vannas istabas sāka iekārtot tikai 90. gados. Parasti mazgāšanās notika sēdvannā ar augstu atzveltni. Mazgājās kamīna priekšā un karsto ūdeni nesa] no virtuves. Tualete pagalmā bija parasta lieta arī pilsētās, un tikai gadsimta beigās turīgākajos namos sāka lietot ūdens klozetus.

Buržuāziskās vērtības Ziemassvētku eglīte no Vācijas pamazām izplatījās visā Rietumeiropā, un Ziemassvētku apsveikuma atklātnes radiem un paziņām mēdza nosūtīt jau kopš 19. gs. 40. gadiem. Pilsoniskajās aprindās izplatījās Ziemassvētku dāvanu pasniegšana.

Buržuāziskās vērtības Garajos vakaros laiku īsināt palīdzēja viesības, teātri un balles

Buržuāziskās vērtības Vīriešu modi diktēja angļi Apģērbam bjia jāliecina par tā nēsātāja darbīgumu, nenogurdināmību un ienākumiem, uzvalkam nebija tam jātraucē. Vīrieša gaitai bija jābūt drošai, žestiem enerģiskiem. Tam visam atbilda kaklasaites, cepures un citi apģērbu papildinoši aksesuāri.

Par sieviešu modes galvaspilsētu kļuva Parīze

Buržuāzijas vērtības

8. 1. Cilvēks un sabiedrība 19. gs. kultūrā Prezentācijai izmantotie avoti: Rubenis, A. 19. gadsimta kultūra Eiropā, - Rīga: Zvaigzne ABC, 2002 Jouni Ekonens u. c. Eiropas kultūras vēsture vidusskolai, "Zvaigzne ABC" 1998 http: //lv. wikipedia. org/wiki http: //valoda. ailab. lv/kultura/vesture/ Un citi internetā pieejamie materiāli • Šis materiāls ir veidots ar Izglītības inovācijas fonda finansiālu atbalstu. • Par materiāla saturu atbild L. Zitāne